Vadlīnijas ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanai Baltijas jūras reģionā

INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā «Efektīvāki risinājumi rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanai» (BEST) eksperti ir novērtējuši ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu, atklājuši vājās vietas un ieteikuši risinājumus.

Pēdējos gados Baltijas jūras valstīs sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības efektivitāte ir ievērojami uzlabojusies. Tomēr tipiskas pašvaldībās esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir paredzētas sadzīves notekūdeņu attīrīšanai. Tajās attīrīšanas procesus var izjaukt iekārtās novadīti augsti piesārņoti ražošanas notekūdeņi, kuru apjoms nereti ir lielāks, nekā iekārtas ir spējīgas pieņemt. Piemēram, nepietiekami priekšattīrīti metālapstrādes uzņēmumu notekūdeņi var saturēt ķīmiskus savienojumus, kurus nav iespējams attīrīt sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, bet notekūdeņi no pārtikas pārstrādes uzņēmumiem var traucēt un apturēt iekārtās notiekošos bioloģiskos procesus.

«Atsevišķos gadījumos ražošanas uzņēmumiem izsniegtās piesārņojošo darbību atļaujas ir nepilnīgas un neregulē ražošanas notekūdeņu izlaides kvalitātes rādītājus centralizētajā kanalizācijas sistēmā atbilstoši ES direktīvām, kas ir uztraucoši. Projektā ar vienkāršiem un lētiem paņēmieniem veicināta ražošanas uzņēmumu un ūdenssaimniecību sadarbība, mazinot slodzi sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām,» saka RTU Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadītājs un zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Būtiskākie šķēršļi labai pārvaldībai ir nepietiekami pārdomāta piesārņojošo darbību atļauju izsniegšana vai to neesamība, novecojuši ražošanas notekūdeņu novadīšanas līgumi, politiska ietekme uz ūdenssaimniecības uzņēmumiem ražošanas nodrošināšanai pašvaldībā, teikts BEST vadlīnijās. Neizvirzot prasības uzņēmumiem priekšattīrīt un uzraudzīt notekūdeņus, tiek radīta iespējamība organisko un bīstamo vielu nonākšanai virszemes ūdeņos un Baltijas jūrā. Vadlīnijās definēti rīcības punkti un rekomendācijas, kas jāveic valsts iestādēm, ražošanas un ūdenssaimniecības uzņēmumiem, apkopoti mācību materiāli un labās prakses piemēri sadarbības veicināšanai, piemēram, organizējot personāla mācības, viesojoties ražošanas un ūdenssaimniecības uzņēmumos u.t.t.

Projektā veiktas investīcijas ražošanas notekūdeņu pilnvērtīgai priekšattīrīšanai. Divi piena pārstrādes uzņēmumi Igaunijā un Latvijā izbūvēja priekšattīrīšanas iekārtas. Polijā pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas iekārtās izveidota ražošanas notekūdeņu attīrīšanas sistēma – ieviesta inovatīva metode fosfora atgūšanai no notekūdeņiem un izmantošanai, piemēram, lauksaimniecībā. Citās attīrīšanas iekārtās Polijā investēja izmēģinājuma sistēmā, lai pārbaudītu biogāzes ražošanas perspektīvas, fermentējot notekūdeņu dūņas un bioloģiski noārdāmos ražošanas atkritumus. Igaunijā iegādājās pārnēsājamu monitoringa aprīkojumu, lai identificētu uzņēmumus, kas ir atbildīgi par neregulārām kaitīgo vielu noplūdēm centralizētajā kanalizācijas sistēmā.