Atceries, Tu, dzīvo valstī, kurā ir unikāli un kvalitatīvi pazemes ūdens resursi.

Latvijā ūdens ieguvei lielākoties tiek izmantoti pazemes ūdens slāņi, vienīgi SIA “Rīgas ūdens” daļu no ūdens iegūst no Daugavas upes. Kopumā ūdensapgādes pakalpojumu nodrošināšanai centralizētās ūdensapgādes sistēmās tiek izmantoti 1 125 pazemes ūdens ieguves urbumi.

Iegūtā ūdens sagatavošanai atbilstoši dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma prasībām atkarībā no iegūtā ūdens kvalitātes (dzelzs, mangāna, amonija jonu, sulfātu koncentrācija, duļķainība, mikrobioloģiskā kvalitāte u.c.) tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas:

– mehāniskā attīrīšana no lielākām piemaisījumu daļiņām;

– dzelzs un mangāna jonu oksidēšana ar aerācijas, oksidācijas vai bioloģiskās atdzelžošanas metodēm;

– ūdens mīkstināšana, amonija jonu koncentrācijas samazināšana ar jonu apmaiņas un antiskalanta dozēšanas metodēm;

– ūdens attīrīšana molekulārā vai jonu līmenī, tostarp desulfatizācija ar membrānu tehnoloģijām;

– ūdens dezinfekcija.

Visbiežāk nepieciešamā un izmantotā tehnoloģija iegūtā ūdens sagatavošanai Latvijā ir dzelzs un mangāna jonu oksidācija. Savukārt paaugstināta sulfātu satura gadījumā papildus tiek pielietotas arī membrānu filtrēšanas tehnoloģijas.

Dzeramā ūdens kvalitātes atbilstību normatīvo aktu prasībām Latvijā kontrolē Veselības inspekcija, kura katru gadu veic plānveida kontroles ūdensapgādes sistēmās un izskata iedzīvotāju iesniegumus par normatīvajos aktos noteikto dzeramā ūdens nekaitīguma nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pastāvīgi jāizstrādā dzeramā ūdens kvalitātes kārtējā monitoringa (pārbaužu) programmu un vairākas reizes gadā ir jāveic dzeramā ūdens kvalitātes pārbaude.

gada 17. novembrī stājas spēkā Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Atbilstoši jaunajiem noteikumiem ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem ir pieaudzis analīžu ietvaros nosakāmo rādītāju skaits, savukārt analīžu biežums atsevišķās ūdensapgādes sistēmās ir pieaudzis un atsevišķās – samazinājies (noteikumi paredz analizēt tikai tos rādītājus, kas raksturo konkrētās ūdensapgādes sistēmas ūdens kvalitāti, ņemot vērā faktorus, kas to var ietekmēt).

Gadījumos, kad ūdens kvalitātes neatbilstība konstatēta ūdensapgādes sistēmā posmā no ūdens ražošanas vietas līdz ūdens uzskaites mezglam (ieskaitot), kas izveidots uz ievada ēkā vai ēku grupā atbilstoši normatīvajiem aktiem (būvnormatīviem) par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju, tad korektīvos pasākumus veic ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs.

Veselības inspekcija katru gadu sagatavo pārskatu par dzeramā ūdens kvalitāti un uzraudzību Latvijā.

Regulators komersantu apsekošanas laikā pārliecinās, vai komersanta darbības teritorijā esošajām ūdensapgādes sistēmām ir Veselības inspekcijas apstiprinātas dzeramā ūdens kārtējā monitoringa programmas, vai ir pieejami atbilstoši monitoringa programmai veiktu analīžu testēšanas pārskati, kā arī par to, vai dzeramā ūdens kvalitāte pieejamajos testēšanas pārskatos atbilst normatīvo aktu prasībām.