Nepietiekami attīrīti sadzīves notekūdeņi daudzviet Latvijā no decentralizētajām jeb privātajām kanalizācijas sistēmām ieplūst pazemes un virszemes ūdeņos, radot piesārņojumu, kas būtiski pasliktina ūdeņu kvalitāti. Kanalizācijas piesārņojuma nonākšana gruntsūdeņos negatīvi ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti tuvumā esošās akās, radot riskus veselībai. Latvijas Universitātes zinātnieku veiktais dzeramā ūdens kvalitātes novērtējums piemāju akās Latvijā, liecina, ka tikai 15,7 % pētīto aku ūdens nesatur ne Escherichia coli (zarnu nūjiņas), ne enterokokus un ir atzīstams par drošu lietošanai bez iepriekšējas ūdens apstrādes. Notekūdeņu piesārņojuma ieplūšana virszemes ūdeņos – grāvjos, upēs, ezeros un tālāk jūrā, veicina ūdenstilpņu aizaugšanu, nabadzīgāka kļūst šādu ūdeņu fauna, tostarp zivju populācija, un izmainās ainava. Šādas vietas vairs nav tik pievilcīgas ne makšķerniekiem, ne atpūtniekiem.

Vides aizsardzības interesēs un iedzīvotāju ērtībai Latvijā ir veikti lieli kapitālieguldījumi centralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanā, paplašinot centralizētus kanalizācijas tīklus un ierīkojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Kopumā vairāk nekā 57 tūkstošiem mājsaimniecību patlaban ir iespēja pieslēgties centralizētajām kanalizācijas sistēmām Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā, Ogrē, Tukumā un Līvānos, turklāt vairākās pašvaldībās pieslēguma ierīkošanai pieejams līdzfinansējums. Lielākie ieguvumi, pieslēdzot māju centralizētajai kanalizācijai, ir komforts un tīra vide – notekūdeņi aizplūst no mājokļa un saimniekam nav jādomā, kad un kā tos savākt un attīrīt. Tāpat nav jāorganizē notekūdeņu izvešana vai jādomā par iekārtu remontu. Ja teritorijā ir aka, tā netiek piesārņota ar organismam kaitīgām vielām.

Lai izveidotu vienotu un visaptverošu pieeju DKS kontrolē un uzraudzībā, izstrādātas vadlīnijas, kas ietver:

• Vadlīnijas pašvaldībām par decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroli un uzraudzību
• 1. pielikums – Esošā normatīvā regulējuma analīze
• 2. pielikums – Valstspilsētu un novadu pašvaldību saistošo noteikumu prasību analīze
• 3. pielikums – DKS reģistrācijas iesniegums
• 4. pielikums – DKS reģistrā iekļaujamā informācija
• 5. pielikums – Individuālās decentralizētās kanalizācijas sistēmas (NAI) apsekošanas akts
• 6. pielikums – Individuālās decentralizētās kanalizācijas sistēmas (septiķa) apsekošanas akts
• 7. pielikums – Individuālās decentralizētās kanalizācijas sistēmas (krājtvertnes) apsekošanas akts

Vides piesārņojuma mazināšanai un centralizēto kanalizācijas sistēmu izmantošanas veicināšanai ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”, kuri nosaka notekūdeņu apsaimniekošanas prasības īpašumā esošajās notekūdeņu kanalizācijas sistēmās, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Tiek skaidri noteikts, kas tiek pieļauts decentralizētās kanalizācijas izmantošanā turpmāk.

Šie noteikumi vēsta par to ka, vietējā pašvaldība organizē decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi un uzturēšanu par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām  vai slēdz līgumu ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju par reģistra izveidi un uzturēšanu.

Līdz 2023. gada 31. decembrim decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka pienākums ir ierīkot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai, vietās, kur tas ir iespējams.

Saudzēsim dabu un rūpēsimies par apkārt esošo vidi!