SIA”Rīgas ūdens” organizē tiešsaistes diskusiju par ūdens izmantošanu no krāna.

Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas ūdenssaimniecības sakārtošanā ieguldīts apmēram miljards eiro – izbūvētas jaunas ūdens attīrīšanas iekārtas, jauni ūdensvadu tīkli, izveidota ūdens monitorēšanas sistēma un veikti vērienīgi ūdens kvalitātes pētījumi, taču sabiedrībā trūkst izpratnes par šiem procesiem un Latvijas ūdens kvalitāti. Tā secināts diskusijā “Dzeram krāna ūdeni!”, kas pēc SIA “Rīgas ūdens” iniciatīvas tika rīkota 16. novembrī portāla TVNet tiešsaistē.

Viens no diskusijas dalībniekiem – SIA “Rīgas ūdens” padomes loceklis un Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Tālis Juhna atzīst: “Atbildot uz jautājumu, vai Rīgas ūdens ir kvalitatīvs, jāizšķir divas tēmas: drošība un garša. Drošums nozīmē zināt, vai cilvēks no ūdens var saķert kādu slimību, vīrusu? Vai tajā var nonākt kādi ķīmiski elementi? Ūdens Latvijā ir iespējams viena no visvairāk pētītajām sistēmām Eiropā. Mūsu inženieriem un zinātniekiem ir grandioza datu bāze un faktos balstīti secinājumi. Līdz ar to varam droši apgalvot – Rīgas ūdens atbilst Eiropas izvirzītajām prasībām un tās var precīzi izmērīt.”

Aicinot arī tiešraides skatītājus sniegt viedokli par ūdens kvalitāti, 63% apliecināja tā kvalitāti, 13% respondentu nebija konkrēta viedokļa, bet 25% pauda viedokli, ka ūdens nav kvalitatīvs. Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Guna Bīlande secina: “Diemžēl mūsu sabiedrībai patīk stereotipi, un tādēļ ir iesakņojies priekšstats vēl no padomju laikiem, ka krāna ūdens īsti nav dzerams. Tas ir zināšanu un izpratnes trūkums, kuru jācenšas mainīt.”

Viņai piekrīt arī Sandis Dejus, biedrības “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” izpilddirektors un iniciatīvas “Ū vitamīns” pārstāvis: “Tiem, kuri saka, ka krāna ūdeni nevar dzert, pietrūkst zināšanu. Viņi drīzāk izvēlas lietot avota ūdeni, kuru nevienai iestādei Latvijā nav pienākums pārbaudīt. Cilvēks izvēlas uzticēties dabai, nevis zinātniekiem un gandrīz 3000 inženieriem, kas Latvijā diendienā rūpējas par krāna ūdens drošību. Tās, iespējams, ir psiholoģiskas barjeras.”

Kā uzturēt krāna ūdens kvalitāti?

Ja pilsētas ūdensvada lietotājs ūdenī sajūt nepatīkamus aromātus, metāla vai citu vielu piegaršu, pamana saduļķojumus ūdenī, to vispirms ieteicams notecināt. Ūdens pa nakti sastāvas, mēdz notikt arī pārrāvumi ūdens padevē. “Šis jautājums būtībā ir aktuāls tikai vecajās mājās, kur metāla caurulēm ir bijis speciāls pārklājums, bet gadu gaitā tas nodilst. Tad ūdenī iekļūst dzelzs un rada šo piegaršu. Šādos gadījumos jāvēršas pie nama apsaimniekotāja un jājautā, kad caurules tika uzstādītas vai mainītas. Vai tās tiek skalotas? Tā ir nama apsaimniekotāja atbildība,” skaidro Tālis Juhna.

Sandis Dejus papildina: “Ūdens nav jāattīra līdz absolūtai nullei. Krāna ūdenī ir daudz vērtīgu minerālvielu – kalcijs, magnijs, sulfāti, pat nātrijs, kas mums nepieciešams. Termiskās apstrādes laikā šīs minerālvielas pazūd. Kalcijs, magnijs paliek kā nogulsnes, bet lietotājam šķiet, ka ūdens ir netīrs.” Ja tomēr rodas šaubas un gribas pārbaudīt sava mājokļa ūdeni, Latvijā ir gandrīz 20 akreditētas laboratorijas, kur to paveikt, turklāt ikviens var vērsties arī Veselības inspekcijā. Ūdens paraugā tiks pārbaudīta dzelzs koncentrācija, minerālvielu sastāvs, duļķainība, kopējais mikroorganismu skaits.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka kopumā Latvijā ir unikāli ūdens resursi, kas netiek pietiekami novērtēti. “Mēs patiesībā tērējam mazāk par 10% no mums pieejamajiem pazemes ūdens resursiem. Mums ūdens šķiet pašsaprotami, bet daudzviet pasaulē tā nav. Ja mēs piedalītos ūdens olimpiskās spēlēs, Latvija būtu uz pjedestāla,” skaidro Sandis Dejus.

Tālis Juhna noslēdz: “SIA “Rīgas ūdens” turpina pētīt ūdeni, investēt un testēt pasaulē jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un drošumu. Mums katram kā indivīdam un sabiedrības loceklim jāuzņemas loma mainīt izpratni par ūdens kvalitāti, rādīt piemēru, mainīt savus paradumus, veidot ūdeni pieejamāku. Uzņēmums ir atvērts sabiedrības ieteikumiem un atgriezeniskajai saitei, lai saprastu, kādas ir vēlmes, ko vajag mainīt.”

Diskusijā piedalījās:

• Tālis Juhna – SIA “Rīgas ūdens” padomes loceklis un Rīgas Tehniskās universitātes prorektors;
• Guna Bīlande – Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja, sertificēta uztura speciāliste;
• Sandis Dejus – biedrības “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” izpilddirektors un iniciatīvas “Ū vitamīns” pārstāvis.

Diskusijas vadītāja: radio un TV moderatore Māra Sleja.

Diskusijas ierakstu var skatīties šeit.