SIA “Rīgas ūdens” izstrādā ilgtermiņa ūdensvada tīklu atjaunošanas plānu

SIA “Rīgas ūdens” šobrīd plāno uzņēmuma ilgtermiņa finansēšanas modeli, kuras ietvaros viens no turpmākās attīstības nosacījumiem būs arī pilsētas tīklu aktīvāka atjaunošana. Apkopojot un izanalizējot informāciju par pilsētas ūdensvada tīklu tehnisko stāvokli, izstrādāta ūdensapgādes tīkla ilgtermiņa atjaunošanas stratēģija.

Plānots kāpināt ūdensvada tīklu atjaunošanas apjomus

Izstrādāti pieci iespējamie ūdensvada tīklu atjaunošanas scenāriji un aplēstas katra no tiem realizācijai nepieciešamās aptuvenās izmaksas. Šā brīža reālākais plāns paredz līdz 2040. gadam pilsētas tīklu atjaunošanā investēt vidēji 7 miljonus eiro gadā, kas nodrošinātu ilgtspējīgu ūdensvada tīklu atjaunošanas tempu – vidēji 17,8 km gadā, tādējādi pieckāršojot ūdensvadu atjaunošanas apjomus (šobrīd – vidēji ~3 km gadā).

Realizējot šo plānu, prioritāri tiktu atjaunoti ūdensvada posmi ar lielu bojājumu skaitu, neatbilstošu caurplūdi un no neatbilstoša materiāla (svins u.c.) savulaik būvētie. Plāna realizācija jāapstiprina ar ilgtermiņa finansēšanas stratēģiju.

Ūdensvada tīklu vidējais vecums – 46,5 gadi

Pašlaik SIA “Rīgas ūdens” apsaimniekošanā esošā ūdensvada tīklu (kopējais garums – 1515 km) vidējais vecums ir 46,5 gadi. Konstatēts, ka neapmierinošā tehniskajā stāvoklī ir ūdensvada tīkli ar kopējo garumu 176 km, bet pārsniedz rekomendēto maksimālo kalpošanas ilgumu vēl 197 km tīklu. Tā saucamajā ūdensvada tīklu riska grupā ir 373 km tīklu, un, ja tiks turpināta ūdensvada tīklu atjaunošana līdzšinējā apjomā, līdz 2040. gadam to skaits var pieaugt pat līdz 570 km.

Neapmierinošā tehniskajā stāvoklī lielākoties ir nevis vecākie, bet padomju okupācijas laikos būvētie tīkli. Piemēram, 2020. gadā, aptuveni 2 kilometru garumā pārbūvējot ūdensvadu Bruņinieku ielā, tika nomainīts arī 1876. gadā būvēts ūdensvada posms, kurš, kā izrādījās, relatīvi nebija nemaz tik sliktā tehniskajā stāvoklī.

Noteiktas arī kritiskākās apkaimes

Analizējot cauruļvadu bojājumus maģistrālajos un sadales tīklu posmos pēdējo piecu gadu periodā, konstatēts, ka tajos notiek vidēji 172 avārijas gadā. Lielākais to skaits reģistrēts Imantā, Ziepniekkalnā, Purvciemā, Dārzciemā, Sarkandaugavā un Latgales priekšpilsētā (iepriekš Maskavas forštate), tāpat vecpilsētā, Rīgas centra apkaimē un Iļģuciemā, kurās kopumā pat 40% no tīklu garuma ir ūdensvadu kritiskajā sarakstā.

Lai gan pērn avāriju skaits bijis mazāks, iedzīvotāju nodrošināšanai ar nepārtrauktu pakalpojumu un kvalitatīvu ūdensapgādi ūdensvada tīklu bojājumu skaitu nepieciešams iespējami minimizēt. Ieguvumi, samazinot ūdens noplūdes, būtu arī enerģijas patēriņa samazinājums ūdens ieguvē, sagatavošanā un apgādē.

Arī Eiropa pieprasa pievērst uzmanību ūdens noplūdēm

Samazināt ūdensvada avāriju skaitu būtībā prasa arī Rīgas pašvaldības akceptētā Zaļo pilsētu vienošanās (Green City Accord jeb GCA) ar tajā iekļauto saistību izpildi. Rīgai jāsagatavo un Eiropas Savienības līmenī jāiesniedz ziņojums par situāciju pašvaldībā, uzlabojumu mērķiem un rīcību to sasniegšanai piecās vides jomās, tostarp ūdenskrātuvju kvalitātes un ūdens izmantošanas efektivitātes uzlabošanā.

Arī Eiropas Parlamenta direktīva par dzeramā ūdens kvalitāti nosaka, ka ES dalībvalstis nodrošina ūdens noplūdes līmeņa kontroli savā teritorijā un panāk uzlabojumus to samazināšanā. Šī direktīva gan vairāk pauž bažas saistībā ar iespējamo ūdens trūkumu Eiropas lielākajās pilsētās, kas Rīgai nedraud.

Informācijas avots: SIA “Rīgas ūdens”