Pateicoties 16 ūdenssaimniecībām, top zinātnes sasniegums – notekūdeņu monitorings Covid-19 klātbūtnes noteikšanai

Lai savlaicīgi prognozētu Covid-19 slimības uzliesmojumus un izplatības tendences Latvijas pašvaldībās, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” (turpmāk – BIOR) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (turpmāk – RTU), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (turpmāk – BMC) un 16 Latvijas ūdenssaimniecībām īsteno valsts monitoringu notekūdeņos Covid-19 klātbūtnes identifikācijai. Latvijas Zinātņu akadēmija (turpmāk – LZA) notekūdeņu epidemioloģijas pētījumu jomas attīstību Covid-19 pandēmijas kontekstā atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem 2023. gada sasniegumiem zinātnē.

Notekūdeņu monitoringam ir būtiska nozīme vīrusu epidemioloģijā. Covid-19 vīrusa izplatības analīze notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmās sniedz papildu informāciju Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC) un citām veselības iestādēm, lai varētu prognozēt un novērot vīrusa izplatības dinamiku. Turklāt, monitoringu ir iespējams paplašināt arī uz citām vīrusu izraisītām saslimšanām.

RTU Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija kopā ar sadarbības partneriem no BMC un BIOR jau četrus gadus īsteno pētījumu sēriju par notekūdeņu izpētes pielietošanu sabiedrības veselības stāvokļa novērtēšanā un infekcijas slimību izplatības prognozēšanā. Iegūtie pētījuma rezultāti kalpo par pamatu pastāvīgas notekūdeņu monitoringa sistēmas izveidei Latvijā.

Divas reizes nedēļā pašvaldību centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēmu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ievāc neattīrītu notekūdeņu paraugus, kurus nogādā BIOR un BMC, lai analizētu Covid-19 vīrusa RNS un citu ar sabiedrības veselības aspektiem saistītu vielu klātesamību un izplatību.

Speciāli izstrādāta notekūdeņu monitoringa metode ļauj konstatēt, monitorēt un paredzēt vīrusa izplatību konkrētos valsts reģionos, kā arī, padziļinātu izmeklējumu gadījumā, liecināt par iespējamu jauna vīrusa mutāciju klātbūtni pašvaldībā. Analizējot monitoringa rezultātus ilgtermiņā un dažādās vietās, ir iespējams novērot saslimstības dinamiku pašvaldībā un objektīvi saskatīt tendences un atšķirības.

Plašais informācijas klāsts, ko iespējams iegūt no notekūdeņiem, paver iespēju paplašināt uz notekūdeņu monitoringu balstīto epidemioloģisko pieeju ar citiem cilvēka biomarķieriem, sniedzot norādes par uzturu, veselību, slimībām un piesārņotāju iedarbību, piemēram, sasaistot vides vai pārtikas piesārņotāju iedarbību ar tādiem veselības traucējumiem kā diabēts vai vēzis.Šāda pētījuma īstenošana nebūtu iespējama bez Latvijas ūdenssaimniecību aktīvas iesaistes un atbalsta! Šobrīd regulāri ūdens paraugi tiek ņemti SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Liepājas ūdens”, SIA “Limbažu siltums”, SIA “Jelgavas ūdens”, SIA “Jūrmalas ūdens”, SIA “Rēzeknes ūdens”, Pašvaldības SIA “ŪDEKA” (Ventspils), SIA “Valmieras ūdens”, SIA “Jēkabpils ūdens”, SIA “Daugavpils ūdens”, SIA “Saldus komunālserviss”,  SIA “Talsu ūdens”, SIA “Madonas ūdens”, SIA “Tukuma ūdens”, SIA “Bauskas novada komunālserviss” un Pašvaldības SIA “Valgums-S” (Salaspils) saimniecībā esošajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Viens no pētījuma autoriem un LŪKA izpilddirektors Sandis Dejus:

“Savienojot ūdenssaimniecības nozari ar zinātni un piesaistot vēl vides un veselības aspektu, mēs varam ne tikai aizsargāt apkārtējo vidi šodien un rīt, bet arī pilnveidot sabiedrības veselības novērošanas sistēmas. Paldies mūsu ūdenssaimniecībām par atsaucību un iesaistīšanos! Bez jums tas nebūtu iespējams!”

Latvijas ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā Covid-19 pandēmijas laikā talantīgi zinātnieki no Rīgas tehniskās universitātes (Ph.D. Brigita Dejus, Dr.sc.ing. Sandis Dejus, Mg.sc.ing. Mārtiņš Strods, LZA akadēmiķis Tālis Juhna), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (Mg. Pāvels Cacivkins, Mg.Biol. Dita Gudrā, Mg.Biol. Maija Ustinova, Mg.biol. Ance Roga, Mg.biol. Līga Birzniece, Bc.biol. Edmunds Skinderskis, LZA korespondētājloceklis Dāvids Fridmanis) un BIOR (Mg.biol. Juris Ķibilds, Mg.biol. Guntis Boikmanis, Mg.biol. Karīna Ortlova, Mg.biol. Laura Krivko, Dr.chem. Iveta Pugajeva, Dr.chem. Vadims Bartkevičs, LZA akadēmiķis Aivars Bērziņš), kā arī Latvijas Universitātes (Dr.med. Uga Dumpis), izstrādāja jaunu pieeju notekūdeņu monitoringam.

Par LZA nozīmīgāko zinātnes pētījumu konkursu:

Lai plašāk popularizētu Latvijas zinātnes sasniegumus, Latvijas Zinātņu akadēmija sāka apkopot un izvērtēt paveikto visās zinātnes nozarēs 2002. gadā. 2023. gadā konkurss noritēja jau divdesmit otro reizi. Kopš 2011. gada, godinot konkursa laureātus, Latvijas Zinātņu akadēmija rīko svinīgu pasākumu, kas kļuvis par vieno no gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas zinātnes dzīvē.

Vairāk informācijas: LZA, BIOR