No atkrituma par resursu – Latvijas notekūdeņu dūņu stratēģija

LIFE GoodWater projektā 2021. gadā ir pabeigts ļoti nozīmīgs darbs – apspriešanai un tālākai virzībai ir nodota Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija. To izstrādājusi “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” (LŪKA), piesaistot Latvijas un ārvalstu ekspertus. Biedrība ar šo dokumentu iepazīstinājusi visas iesaistītās puses un plašāku sabiedrību un nodevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tālākai virzībai.

Latvijā katru gadu 921 centralizētās saimniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtās rodas vairāk kā 2 200 000 m³ no notekūdeņu attīrīšanas procesa noņemta šķidruma, kura sastāvā ir aptuveni 1% notekūdeņu dūņu sausnas un 99% ūdens. Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā ik gadu tiek iegūts aptuveni 25 000 t notekūdeņu dūņu sausnas.

Pareizi apstrādātas un pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pasaulē plaši izmantots augsnes bagātināšanas līdzeklis, ko izmanto gan lauksaimniecības zemju uzlabošanai, gan apzaļumošanai, gan teritoriju rekultivācijai. Līdz šim Latvijā notekūdeņu dūņu apsaimniekošana notiek lokāli un Latvijā nav bijušas vienotas nacionāla mēroga pieejas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai. Tādējādi, ne visas notekūdeņu dūņas līdz šim tiek pilnvērtīgi apstrādātas un pārstrādātas, lai maksimāli atgūtu notekūdeņu dūņās esošos mikroelementus, atgriežot tos atpakaļ apritē.

Latvijas Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija izstrādāta, balstoties  uz ārvalstu pieredzi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā un ņemot vērā Latvijas klimatiskos, ekonomiskos un tehnoloģiskos apstākļus. Stratēģijas gatavošanas procesā tika piesaistīti gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti, gan ieinteresētās un par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgās organizācijas. Stratēģijas pamatā ir vīzija – “visas notekūdeņu dūņas Latvijā ir atbilstoši pārstrādātas un izmantotas videi drošā veidā, ievērojot aprites ekonomikas principus”.

Gatavojot stratēģiju, ir izvērtētas šī būtiskā un salīdzinoši vienkārši pieejamā augsnes bagātināšanas resursa iegūšanas iespējas no notekūdeņu dūņām, tās kompostējot vai auksti fermentējot, kā arī analizētas tā izmantošanas iespējas, piemēram, lauksaimniecības zemēs. Piedāvāts arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis, kas paredz pilnīgi visu Latvijā radīto notekūdeņu dūņu atbilstošu apstrādi, pārstrādi un izmantošanu, tādējādi nodrošinot gan vides aizsardzības prasību ievērošanu, gan iespējamu augsnes bagātināšanas līdzekļu importa samazinājumu, izmantojot vietējos resursus. Piemēram, izmantojot notekūdeņu dūņu pārstrādei kompostēšanas tehnoloģijas, Latvijā ik gadu būtu iespējams saražot aptuveni 100 000 t komposta.

Vairāk informācijas par stratēģiju skatīt: https://www.lwwwwa.lv/projekts-life/