LŪKA delegācija Ukrainā gūst pieredzi, kā nodrošināt ūdenssaimniecības pakalpojumu nepārtrauktību kara apstākļos

15. Oktobris, 2024

No 2024. gada 1.-2. oktobrim Ļvivā, Ukrainā, ar saukli “Kopā ilgtspējai” notika galvenais Ukrainas ūdensapgādes nozares pasākums “Lviv Eco Forum’24”, ko organizēja Ukrainas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (Ukrvodokanalecologiya). LŪKA delegāciju Ukrainā pārstāvēja SIA “Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētājs Andis Dejus un SIA “Rīgas ūdens” Drošības pārvaldnieks Kristaps Eklons.

Forumu apmeklēja ap 200 nozaru speciālistiem – Ukrainas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu vadītāji, iestāžu, partneru asociāciju, biznesa un zinātnes industrijas pārstāvji, kā arī ārvalstu kolēģi. Forumā bija skatāma arī inovatīvu tehnoloģiju izstāde dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanai, procesu automatizācijai, enerģijas taupīšanai, ūdens transportēšanai, jaunākajiem vides risinājumiem rūpniecībai un mājsaimniecībām. Tomēr galvenais foruma mērķis bija pārrunāt jautājumus, kā atjaunot nopostītās komunālo pakalpojumu infrastruktūras un kur rast nepieciešamo finansējumu. Kā noteikt vidē esošos krīzes punktus,  jo īpaši pazemes ūdens avotu piesārņojumus un vides problēmas, kas rodas kara laikā. Pārrunāta arī aktuāla tēma par mājokļu un komunālo pakalpojumu uzņēmumu gatavību darbam rudens-ziemas periodā.

K. Eklons: “Lai labāk saprastu kādus notikumus, procesus, vienmēr ir bijis būtiski nokļūtiem tiem iespējami tuvāk. Šis brauciens, tieši klātbūtnes ziņā, bija neatsverams.”

LŪKA delegācija aktīvi piedalījās arī Foruma diskusiju paneļos. Sarunu loks bija plašs – sākot no ūdens ieguves un padeves iedzīvotājiem, līdz dažādu tehnoloģiju izmantošanai un ūdenssaimniecību pakalpojumu nodrošināšanai kara apstākļos.

K. Eklons: “Iespēja pārrunāt ar nepastarpinātiem notikumu dalībniekiem, uzzināt ne tikai notikumu pārvaldīšanas tehnisko pusi, bet arī cilvēcisko, emocionālo, un visu pārējo par ko visbiežāk presē neizlasīsi. Drošības, uzticības/nodevības aspekti kara apstākļos, cilvēku spēja uzņemties riskus citu labklājības nodrošināšanai, un tieši pretēji, nespēja to izdarīt. Sistēmas gatavības, resursu rezerves un pieejamības jautājumi. Palīdzības sniegšana no ārpasaules, arī palīdzības sniedzējiem uzņemoties savus riskus, gan finansiālus, gan cilvēciskus. Ir būtiski arī saprast kāda veida palīdzību un kādā laikā mēs varam sagaidīt krīžu gadījumā arī savā valstī.”

A. Dejus: “Ukrainā ir izstrādāta kārtība, kā rīkoties katrā situācijā. Un situāciju ir daudz un dažādas. Ir lietas kas viņiem ir modernākas. Mums, piemēram, no ukraiņiem jāmācās par apziņošanas sistēmu. Ir izveidota aplikācija – Civilās apziņošanas sistēma, kur redzams cik tālu pavirzījusies karadarbība, tiek izziņotas trauksmes. Savukārt, personu datu sistēma sevī ietver visu datu uzskaiti par katru iedzīvotāju, tas atvieglo informācijas aprites ātrumu.”

A. Dejus, kurš jau otro reizi kopš kara sākuma devās vizītē uz Ukrainu, atzīst, ka lielākais ieguvums no brauciena ir Ukrainas problēmu izzināšana un pieredzes gūšana, meklējot labākos risinājumus palīdzības sniegšanā kara skartās infrastruktūras atjaunošanai.

A. Dejus: “Kara skartajās zonās visa infrastruktūra būs jāveido no jauna. Iekšējās problēmas jārisina, ņemot labāko piemēru no citiem, tāds arī ir šādu forumu mērķis – rast risinājumu un dalīties pieredzē. Ar katru dienu atpalicība palielinās, atjaunošanas un uzlabošanas darbi prasa gan laiku, gan finanses. Tauta ir vienota, viņi novērtē klātbūtnes efektu un sadarbības partneru iesaisti.”

Redzot situāciju uz vietas un runājot ar Ukrainas ūdenssaimniecības speciālistiem rodas arī sapratne, ko reāli varam Latvijā darīt jau šobrīd, lai būtu gatavi strādāt arī krīzes situācijā.

K. Eklons: “Tā bija ļoti vērtīga pieredze iepazīt ūdenssaimniecības pārvaldīšanu krīzes/kara apstākļos, iegūt atziņas par būtiskākajiem riskiem gan procesu, gan iekārtu, resursu, un arī darbinieku profesionalitātes, uzticamības jautājumos. Turpmāk runājot ar saviem kolēģiem, domāju, šie piemēri iedrošinās un nostiprinās pārliecību un gatavību rīkoties, ja kādi izaicinājumi nāks mūsu priekšā un savlaicīgi gatavoties tiem.”

Tomēr pats galvenais šodien ir nenogurstoši atbalstīt savus Ukraiņu kolēģus. Tāpēc LŪKA iniciējusi mērķtiecīgu ziedojumu vākšanu tik ļoti nepieciešamo dzeramā ūdens un kanalizācijas pakalpojumu nepārtrauktai nodrošināšanai kara plosītajā Ukrainā. Savāktie ziedojumi tiks izmantoti nepieciešamo remonta materiālu iegādei, loģistikas ķēžu organizēšanai līdz kritiski bojātajām sistēmas daļām, kas nereti atrodas karadarbības epicentrā, kā arī pašu ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu segšanai.

Vairāk par “Spēka, dzīvības un izturības malks Ukrainai”

 

Par Ukrainā piedzīvoto un sajūtām ārpus foruma, A. Dejus stāsta: “Braucot pa Ukrainu, skats šausminošs, sagrautas mājas, cietusi infrastruktūra. Var būt arī tā, ka dienā ir 7 gaisa trauksmes. Šajā braucienā gaisa trauksmes nebija, bet pirms 2 gadiem, iepriekšējās vizītes laikā, nācās to piedzīvot. Tai brīdī iedzīvotājiem ir jādodas uz bumbu patvertnēm vai jāpamet ēku un jādodas uz tuvāko parku, lai bombardēšanas gadījumā ēku gruveši netraumētu cilvēkus. Ukraiņi jau pieraduši, bet tā tam nevajadzētu būt. Diemžēl skarbā realitāte ir visapkārt – cietuši karavīri, arī viesnīcā nācās redzēt vīru, kas kara laukā bija zaudējis abas kājas. Diemžēl šādi skati nebija retums, kara sekas nav noslēpjamas.

Pilsētā ir liels tautu sajaukums. Baznīcās un citās sabiedriskās vietās redzams, ka logi ir aizšālēti (aiznagloti), lai bombardēšanas gadījumā stikli netraumētu tuvumā esošos iedzīvotājus, līdzīgi ir ar dzīvojamo māju logiem, tie lielākoties ir aplīmēti ar armatūras plēvēm. Gatavībā jābūt visu laiku.”

 

Foto: publicitātes.
Attēlā no kreisās: Oleksandr Shkin (“Ukrvodokanalecologiya” vadītājs), Andis Dejus (SIA “Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētājs), Kristaps Eklons (SIA “Rīgas ūdens” Drošības pārvaldnieks), Dmytro Novytskyi (“Ukrvodokanalecologiya” prezidents).

Informāciju sagatavoja LŪKA sadarbībā ar SIA “Liepājas ūdens”.