Biedrība "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija" video rullīšu konkursu "Katrs piliens ir vērtība" organizē jau otro gadu. Priecājamies, ka konkursa popularitāte aug un šogad saņēmām daudz vairāk pieteikumu. Konkurence bija ļoti sīva, jo iesniegtie darbi bija interesanti un daudzveidīgi.

 

Un tātad:

šogad piešķirtas 2 pirmās vietas:

Siguldas 1.pamatskolas 2 c.klase ar video "Kādas lāsītes stāsts"

Krāslavas pamatskolas 2.klase ar video "Ūdens aprite"

šogad piešķirtas 2 otrās vietas:

Kuldīgas novada Bērnu un Jauniešu centra Kino-video pulciņš "Varavīksne" ar video  Eksperiments ar "dzīvo" un "mirušo" ūdeni

Krāslavas pamatskola 2.klase ar video "Ūdens attīrīšana"

3.vieta piešķirta:

V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 7a klases autoru kolektīvam par video "Ūdens vērtība cilvēku dzīvē"

 

Veicināšanas balvas saņem:

Babītes vidusskolas ekopadome

Cēsu internātskola

Skrundas vidusskola

V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 7a klases autoru kolektīvs ( video "Saldūdens resursu saudzēšana")

 

 

ASPVEICAM!!!!

 

Trešdiena, 22 Marts 2017 09:56

Šodien-Pasaules Ūdens Diena

 

Šodien visā pasaulē atzīmē #PasaulesŪdensDiena #WorldWaterDay.
Īpaša uzmanība tiek vērsta uz ūdens resursu lietderīgu pielietošanu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu un izmantošanu.
Dzeramā ūdens resursiem ir ārkārtīgi svarīga loma mūsu dzīvē–ikdienu mēs ūdeni lietojam, izmantojam sadzīvē, tas dod mums iespēju sagatavot pārtiku. Šogad Ūdens dienu ietvaros tiek pievērsta uzmanība ūdens lietošanas paradumiem, notekūdens atkārtotai izmantošanai, rosinot padomāt par racionālu ūdens patēriņu. Izglītības organizācijas aicinām šogad piedalīties video rullīšu konkursā "Katrs piliens ir vērtība" -nosacījumi meklējami www.lwwwwa.lv

Pievienotais video parāda- centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija ir būtiska ērtība, kura jānovērtē!

Neizšķērdē ūdens resursus nevajadzīgi, bet arī netaupi pārāk. Skopais maksā DIVREIZ!

Vairāk informācijas: www.worldwaterday.org/

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas 22. marts ir pasludināts par Pasaules ūdens dienu, kas ik gadu tiek atzīmēta ar dažādām aktivitātēm, un oficiālā tās pasākumu koordinatore ir Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Latvijā Pasaules ūdens dienu atzīmē kopš 1996.gada un kopš tā laika regulāri tiek organizēti dažādi izzinoši pasākumi, pasākumus organizē gan LŪKA biedri, gan citas vides aizsardzības organizācijas un izglītības iestādes.

Pasaules ūdens dienu UNESCO aicina atzīmēt, izceļot ar ūdens kvalitāti un atkārtotu izmantošanu saistītos jautājumus.

Šogad Pasaules ūdens dienu tēma ir “Notekūdens” – cik un kādus notekūdeņus mēs radām, kā darbojas kanalizācijas sistēmas, kā mēs varam atslogot kanalizācijas sistēmas darbu, taupīt ūdens resursus un izmantot tos atkārtoti.

Lai popularizēt sabiedrisko pakalpojumu kā ekonomiski izdevīgu risinājumu ūdens pieejamības nodrošināšanai un gudrai resursu lietošanai, biedrības “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas” valde ir izstrādājusi un piedāvā izglītības iestāžu audzēkņiem video rullīšu konkursu “Katrs piliens ir vērtība” .

Konkursa dalībnieki ir Latvijas izglītības organizācijas - skolas, atsevišķas klases, skolēnu grupas.

Aicinām izzināt ūdens ceļu un mūsu pašu ieradumus lietojot ūdeni un piedalīties konkurā!!!!

Jautājumu gadījumā vērsties pie izpilddirektores Baibas Gulbes, 2654492

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas 22. marts ir pasludināts par Pasaules ūdens dienu, kas ik gadu tiek atzīmēta ar dažādām aktivitātēm, un oficiālā tās pasākumu koordinatore ir Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Latvijā Pasaules ūdens dienu atzīmē kopš 1996.gada un kopš tā laika regulāri tiek organizēti dažādi izzinoši pasākumi, pasākumus organizē gan LŪKA biedri, gan citas vides aizsardzības organizācijas un izglītības iestādes.

Pasaules ūdens dienu UNESCO aicina atzīmēt, izceļot ar ūdens kvalitāti un atkārtotu izmantošanu saistītos jautājumus.

Šogad Pasaules ūdens dienu tēma ir “Notekūdens” – cik un kādus notekūdeņus mēs radām, kā darbojas kanalizācijas sistēmas, kā mēs varam atslogot kanalizācijas sistēmas darbu, taupīt ūdens resursus un izmantot tos atkārtoti.

Lai popularizēt sabiedrisko pakalpojumu kā ekonomiski izdevīgu risinājumu ūdens pieejamības nodrošināšanai un gudrai resursu lietošanai, biedrības “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas” valde ir izstrādājusi un piedāvā izglītības iestāžu audzēkņiem video rullīšu konkursu “Katrs piliens ir vērtība” .

Konkursa dalībnieki ir Latvijas izglītības organizācijas - skolas, atsevišķas klases, skolēnu grupas.

Aicinām izzināt ūdens ceļu un mūsu pašu ieradumus lietojot ūdeni un piedalīties konkurā!!!!

 

Jautājumu gadījumā vērsties pie izpilddirektores Baibas Gulbes, 26544929.

ziino liepaja      Liepajasudens

Izsludināta pieteikšanās zinātkāres centra "ZINOO Liepāja" un SIA “Liepājas ūdens” rīkotajam 3.-6.klašu komandu konkursam “Nelej ūdeni!”, kas veltīts Pasaules ūdens dienai un notiks šā gada 22.martā Liepājā.`             

Līdz 21.martam “ZINOO Liepāja” pieņem komandu pieteikumus dalībai konkursā “Nelej ūdeni!”. Konkursa mērķis ir vairot izpratni par ūdens, īpaši dzeramā ūdens, nozīmi cilvēka dzīvē un dabas procesos, kā arī apzināties draudus ūdens kvalitātei un ūdens resursu izsīkšanai uz Zemes. Konkursa laikā skolēnu komandas pārbaudīs zināšanas par ūdens pielietojumu un apriti, kā arī demonstrēs veiklību, atjautību un radošās spējas dažādu ar ūdens apriti saistītu problēmu risināšanā.          

Konkursā aicinātas piedalīties Liepājas pilsētas skolu 3.-6.klašu skolēnu komandas. Komandas sastāvs - 5 skolēni.

Aizpildīta krustvārdu mīkla, kas vienlaikus ir gan ielūgums, gan apliecinājums līdzdalībai konkursā, jāiesniedz līdz 21.marta pulksten 16:00 zinātkāres centrā “ZINOO Liepāja”, Autoru ielā 4/6 vai elektroniski Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ar norādi “Pasaules ūdens diena 2017” .      

Pasaules ūdens dienas konkurss norisināsies 22. martā plkst. 13:00 -14:00 zinātkāres centrā “ZINOO Liepāja” , Autoru ielā 4/6. Savukārt plkst. 15:30-16:30 konkursa turpinājums ar ekskursiju un veiklības uzdevumu SIA “Liepājas ūdens” ūdensvada nozarē Ventas ielā 11/17. Bērnu transportēšana no zinātkāres centra uz ūdensvada nozari tiks nodrošināta.

Kopš 1993. gada pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iniciatīvas visā pasaulē 22. martā tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena, un tās koordinatore ir Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Latvijā Pasaules ūdens diena plaši tiek atzīmēta kopš 1996. Gada ar dažnedažādām aktivitātēm.

"ZINOO Liepāja" un SIA “Liepājas ūdens” Pasaules ūdens dienā rīko ne tikai konkursu, bet 22.martā piedāvā aplūkot savdabīgu vides instalāciju Ūdens ielas sākumā, Raiņa parkā. Pasaules ūdens dienā aicinām liepājniekus aizdomāties par dzeramā ūdens nozīmi un saviem ūdens lietošanas paradumiem , un to, ka mūsu pilsētas dzeramais ūdens ir kvalitatīvs, gards un droši dzerams tieši no krāna.

 

Ieva Hmieļevska                                                                                             
ZINOO Liepāja vadītāja                                                                 
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
+371 26596186  
www.zinoo.lv

Sarmīte Jēkabsone
SIA “Liepājas ūdens” sabiedrisko attiecību speciāliste
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
+371 63423417
www.liepajas-udens.lv

gbf garais

10. aprīlī Ārlietu ministrijā (ĀM) notika preses konference par augsta līmeņa forumu „Ceļš uz sadarbību starp Eiropas Savienības un Centrālāzijas valstīm tīro tehnoloģiju jomā" jeb Green Bridge Forum. Tas būs viens no nozīmīgākajiem vides nozares notikumiem Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē, kas veltīts sadarbības stiprināšanai vides tehnoloģiju un risinājumu jomā starp Eiropas Savienības un Centrālāzijas valstīm - Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
Foruma galvenais mērķis ir uzlabot vides pārvaldību un stiprināt ES un Centrālāzijas valstu sadarbību, sekmējot videi draudzīgu izaugsmi, jo pēdējo gadu laikā Eiropā attīstījusies spēcīga tīro tehnoloģiju nozare ar vides problēmu risinājumiem unikālu pieeju un zināšanām. Šī straujā attīstība ir cieši saistīta ar ES un valsts līmeņa politiku, kuras galvenais uzdevums ir veicināt ilgtspējīgu enerģijas attīstību. Savukārt Centrālāzijā valdības, biznesa sektors un sabiedrība aizvien vairāk izprot tīro tehnoloģiju potenciālu un nozīmi zaļās ekonomikas izaugsmē. Turklāt veiksmīgi sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, iespējams realizēt lieliskus projektus un veicināt eksportu konkrētajā jomā.

Green Bridge Forum plānots pārrunāt vides, ūdens resursu pārvaldības, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jautājumus, kā arī biznesa iespēju attīstīšanu starp ES un Centrālāzijas valstīm. Tas norisināsies no 15. līdz 18. aprīlim Jūrmalā, "Baltic Beach Hotel". Savu dalību forumā apstiprinājis Eiropas Savienības Vides, jūrniecības un zvejniecības komisārs Karmenu Vella, Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas atbildīgo ministriju ministri, kā arī Eiropas Savienības par vidi atbildīgo institūciju vadītāji. Kopumā pasākumā piedalīsies 250 dalībnieku, kuru vidū ir vairāk nekā 70 Centrālāzijas pārstāvju. Pirmās trīs pasākuma dienas veltītas vides sadarbības projektu apspriešanai un tīro tehnoloģiju prezentācijām, savukārt pēdējā- ceturtā foruma dienā ārvalstu viesiem būs iespēja apmeklēt Latvijā īstenoto tīro tehnoloģiju projektu objektus.

ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins akcentēja: " Apkārtējās vides un tai draudzīgo tehnoloģiju ilgtspējīgai attīstīšanai Centrālāzijas reģionā ir ne tikai politiska un ekonomiska, bet arī humanitāra nozīme. Svarīgi, ka ir ļoti liela ES un Centrālāzijas reģiona uzņēmēju interese, tāpēc ceram, ka forums būs arī nozīmīga platforma kontaktu dibināšanai un konkrētu projektu īstenošanai.''

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsvēra: "Šobrīd starptautiskā līmenī norisinās aktīvas diskusijas par globāliem ilgtspējīgas attīstības mērķiem pēc 2015. gada, kuras plānots noslēgt septembrī ANO Ilgtspējīgas attīstības samitā. Tāpēc Latvijas pieredze videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanā ūdenssaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un energoefektivitātes jomās, var sniegt būtisku atbalstu Centrālāzijas valstīm ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Foruma laikā ministrija ir plānojusi parakstīt darba programmu ar Uzbekistānu par sadarbību vides pārvaldības jomā."

SIA "Green Bridge Forum" vadītājs Andrejs Pumpurs pauda pateicību ĀM un VARAM par ieguldīto darbu un palīdzību foruma organizēšanā: "Sadarbības veidošana starp tik daudzām valstīm, kā arī politiskais atbalsts bija viens no priekšnoteikumiem, lai Latvijas un Eiropas uzņēmējiem būtu iespēja meklēt eksporta iespējas Centrālāzijā. Esam patiesi gandarīti par Centrālāzijas dalībnieku kuplo skaitu pasākumā. Mēs ļoti ceram, ka pateicoties forumā izveidotajiem kontaktiem, idejas un projekti materializēsies nākotnē," sacīja A.Pumpurs.

Green Bridge Forum norisinās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā un to rīko ĀM un VARAM, Eiropas Komisija, Jūrmalas Pilsētas dome un SIA "Green Bridge Forum". Pasākumu atbalsta arī "Aqua Seen", "CLEANTECH LATVIA" un tā partneri, Industriālās energoefektivitātes klasteris (Cluster of Industrial Energy Efficiency), "Dilers", Vides risinājumu institūts (Institute for Environment Solutions), Dabas resursu ilgstpējīgas izmantošanas asociācija (Kazahstāna) KAPUR, "Karme Filtrs", "Lattelecom", "Vega 1", "LADEC" (Somija).

Mediju pārstāvji akreditēties forumam aicināti līdz 13. aprīļa plkst. 15:00, sūtot vārdu, uzvārdu, pārstāvēto mediju un telefona numuru uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Plašāka informācija par Green Bridge Forum 2015 pieejama http://www.greenbridgeforum.com.

 

Vēl 2014. gada 15. janvārī spēkā stājās grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Šīs likuma izmaiņas piešķir tiesības dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem veikt maksājumus par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami dzīvojamās mājas uzturēšanai, tieši attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam, nevis mājas pārvaldniekam.

Saskaņā ar Likuma noteikto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie pakalpojumi ir:

- ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi;

- siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegādes pakalpojumi;

- sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumi.

Likumā arī noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem tiesības veikt tiešus maksājumus par minētajiem pakalpojumiem sākot ar šā gada 1. oktobri.

Jānorāda, ka tiešo maksājumu kārtība nav obligāta, un dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, kopīpašnieki par pakalpojumiem tāpat kā līdz šim varēs norēķināties arī ar mājas pārvaldnieka starpniecību.

Kā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ieviestās izmaiņas skar jūrmalniekus, komentēt lūdzām SIA „Jūrmalas ūdens” juristi Inesi Pelsi - Ilsjāni.

Kāda ir šīs likuma prasību ieviešanas kārtība?

Līdz pagājušā gada 30. septembrim dzīvojamo māju pārvaldniekiem bija jāveic savu klientu - dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopību, informēšana par tiešo maksājumu sistēmu, nosūtot dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopumam paziņojumu, tajā norādot:

  • kopējo parādu par katru dzīvokļu īpašumu mājai piegādāto pakalpojumu un atsevišķi — katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un atlikušo parāda summu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai;
  • informāciju par normatīvajos aktos noteikto dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumu pieņemt lēmumu par kārtību, kādā veicami turpmākie maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu. Informācijā norāda šajā likumā paredzētos maksājumu veidus un kārtību, attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu;
  • no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja saņemto informāciju par tiešo maksājumu nodrošināšanas izmaksām, ja dzīvokļu īpašnieku kopība, kopīpašnieki nolems veikt maksājumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā - bez pārvaldnieka starpniecības.

Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība lemj „par” tiešo maksājumu sistēmas ieviešanu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību – sabiedrisko pakalpojumu maksājumu sadali starp dzīvokļu īpašniekiem, kopīpašniekiem un rēķinu sagatavošanu turpmāk veiks pakalpojuma sniedzējs bez pārvaldnieka starpniecības. Savukārt gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība lems „pret” vai nebūs lēmusi par labu tiešajiem maksājumiem, esošā norēķinu sistēma ar pārvaldnieku tiks saglabāta.

Vai tas nozīmē, ka pēc balsojuma „par” tiks slēgti individuālie līgumi par sabiedrisko pakalpojumu piegādi ar katru atsevišķo dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku?

Nē, tas to nenozīmē. Likums neparedz individuālo līgumu slēgšanu par sabiedrisko pakalpojumu piegādi dzīvojamai mājai ar katru atsevišķo dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku, bet gan ar dzīvojamās mājas īpašnieku kopību, kuru tiesiskā darījumā pārstāv to pilnvarotā persona, kas nodibina tiesiskas attiecības ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā. Pilnvarotā persona attiecīgajā gadījumā var būt arī pārvaldnieks.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopība sastāv no visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, kas reģistrēti Zemesgrāmatā.

Savukārt dzīvojamā mājā, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tās īpašnieks ir visi kopīpašnieki, kas reģistrēti Zemesgrāmatā.

Jānorāda, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīga pārvaldīšana ir īpašs īpašuma tiesību īstenošanas veids, kura ietvaros katrs dzīvokļa īpašnieks nav pilnībā pastāvīgs subjekts, bet tiesības var īstenot tikai kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Tātad dzīvojamās mājas, kas ir sadalīta dzīvokļa īpašumos, visi dzīvokļu īpašnieki ir kopīgas saistības dalībnieki?

Jā. Dzīvojamās mājas, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, visi dzīvokļu īpašnieki ir kopīgas saistības dalībnieki, kurā atsevišķa dzīvokļa īpašnieka atbildība mājas kopējo izdevumu segšanā ir aprobežota ar proporcionālu daļu, kas ir atbilstoša dzīvokļa īpašnieka dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

Minētā atziņa ir nostiprināta ar Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 2. decembra spriedumu, lietā Nr. SKA – 706/2013.

Dzīvojamās mājas, kas sadalīta dzīvokļa īpašumos, dzīvokļu īpašnieku kopībai, lemjot par tiešo maksājumu sistēmas nodibināšanu, ir jālemj arī par kārtības nodibināšanu, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par dzīvojamai mājai piegādātajiem pakalpojumiem tiks veikti maksājumi pilnā apjomā, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšana netiktu samazināta vai pārtraukta.

Līdz ar to atsevišķais dzīvokļa īpašuma īpašnieks nevarēs norobežoties no problēmas risināšanas, kas saistīta ar pilnvērtīgu sabiedrisko pakalpojumu maksājumu veikšanas nepieciešamību, norādot, ka ir veicis viņam piestādītā rēķina apmaksu pilnā apmērā.

Ūdensapgāde un notekūdeņu novadīšana ir sabiedriskie pakalpojumi, kas tiek piegādāti dzīvojamai mājai kopumā, nevis atsevišķa dzīvokļa īpašniekam, jo dzīvojamai mājai ir kopēja ūdensapgādes sistēma ar kopēju mājas ūdens ievadu, kurā uzstādāms komercmēraparāts, kurš fiksē dzīvojamai mājai kopumā piegādāto sabiedrisko pakalpojumu apjomu, un saskaņā ar kura mērījumiem ir aprēķināmi sabiedriskie pakalpojumi ūdenssaimniecības jomā.

Jānorāda, ka tiek gatavoti Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā dzīvojamās mājās, kas sadalītas dzīvokļa īpašumos, dzīvokļu īpašnieku kopība varēs veikt tiešos maksājumus ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Ievērojot minēto noteikumu saturu, tiks sagatavoti grozījumi esošajos līgumos par sabiedrisko pakalpojumu piegādi vai attiecīgi ņemti vērā noteikumi, slēdzot jaunus līgumus par sabiedrisko pakalpojumu piegādi ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādes jomā.

Tiešo maksājumu kārtība faktiski nozīmē, ka:

  • pakalpojumu sniedzēji sagatavo atsevišķus rēķinus par dzīvojamai mājai piegādāto pakalpojumu bez pārvaldnieka starpniecības;
  • izmaksu aprēķins par mājai piegādāto pakalpojumu tiek veikts katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi;
  • dzīvokļa īpašnieks katru mēnesi apmaksai saņem vairākus atsevišķus rēķinus, nevis vienu - vienotu, pārvaldnieka sagatavotu, ikmēneša rēķinu. Par viena rēķina apmaksu ir viena komisijas maksa, savukārt vairāku atsevišķu rēķinu apmaksai - vairākas komisijas maksas.

 

Jānorāda, ka pakalpojuma sniedzējs neatkarīgi no pakalpojumu apmaksas veida - tiešie maksājumi vai ar pārvaldnieka starpniecību -, nodrošina pakalpojumu piegādi dzīvojamajai mājai kopumā, nevis katra dzīvokļa īpašniekam atsevišķi.

Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izvērtēt pakalpojuma nodrošināšanu noteiktai dzīvojamajai mājai, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku veiktajiem/neveiktajiem maksājumiem, t.i., gadījumā, ja dzīvojamajā mājā viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki neveic savlaicīgu rēķinu apmaksu, uzkrājot parādu, pakalpojuma sniedzējs var lemt par pakalpojuma piegādes apjoma samazināšanu vai pārtraukšanu visai dzīvojamajai mājai.

Kāda ir pašreizējā situācija - vai daudz ir tādu māju, kuru dzīvokļu īpašnieku kopība ir lēmusi par tiešo maksājumu veikšanu?

 

Šobrīd ir ļoti maz māju, kuras ir izvēlējušās tiešo maksājumu sistēmu - ne vairāk par desmit.

Jāpiebilst, ka līdz 30. martam dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir pienākums par ikvienu dzīvojamo māju, kuras īpašnieks ir izlēmis par labu tiešajiem maksājumiem, sagatavot aptaujas rezultātus un nosūtīt tos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, lai tas savukārt aktualizētu tiešo maksājumu pakalpojuma nodrošināšanas maksas apmēru.

Vai šīm mājām ir kādas kopīgas iezīmes? Kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai, jo tiešie maksājumi ir papildus izdevumi, kas šobrīd ir ietverti dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksā? Vai, izvēloties tiešo maksājumu sistēmu, dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksa ir jāsamazina?

Ja veic šāda veida analīzi, tad viennozīmīgi jāsaka, ka mājām, kuru īpašnieks ir izvēlējies tiešos maksājumus, ir kopīgas pazīmes. Proti, tās pārvalda un apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iespējams, minētajām biedrībām nav speciālistu un zināšanu, lai nodrošinātu šāda veida pārvaldīšanas darbības.

Ja ielūkojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas mājaslapā publiski pieejamā dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, tad jāsecina, ka arī šajā reģistrā šīs biedrības nav reģistrētas. Iespējams, tāpēc, ka nav spējīgas izpildīt kritērijus, kas norādīti profesionāla dzīvojamās mājas pārvaldnieka kompetences sasniegšanai. Proti, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18.panta pirmo daļu:

Ikviena persona, kura atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām un noslēgusi pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku, kā arī dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kura uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata pati pārvalda dzīvojamo māju, mēneša laikā no pārvaldīšanas līguma noslēgšanas reģistrējas pārvaldnieku reģistrā, iesniedzot reģistra amatpersonai likumā noteiktos dokumentus.

Jautājums par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksas samazināšanu jāuzdod mājas pārvaldniekiem. Vadoties no spēkā esošo normatīvo aktu regulējuma, dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksai būtu jāsamazinās, jo tiešo maksājumu sistēmā vienu no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām veiks sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, līdz ar to pārvaldnieka izdevumi attiecīgajā daļā samazinās.

Dzīvojamās mājas īpašniekam šai ziņā gan nekas nemainās - par šo pakalpojumu tam būs jāmaksā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar apstiprināto pakalpojuma maksu.

Kāpēc likumdevējs pieņēma šādus grozījumus un uzdeva par pienākumu vienu no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām veikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam?

 

Publiskajā vidē pieejamā informācija liecina, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumu, kas paredz tiešo maksājumu ieviešanu, viens no galvenajiem iemesliem ir negodīgu apsaimniekotāju, kuri iekasē naudu no lietotājiem, bet tālāk to nepārskaita pakalpojumu sniedzējiem, apkarošana.

Tas nozīmē, ka to māju īpašnieki, kas izvēlējušies tiešo maksājumu sistēmu, neuzticas saviem pārvaldniekiem?

Iespējams, ka tā tas arī varētu būt. Bet iespējams, ka paši pārvaldnieki nevēlas kādas no tiem uzticētajām pārvaldīšanas darbībām veikt un tādēļ iesaka dzīvojamās mājas īpašniekiem pašiem nodarboties ar šīm sev netīkamajām lietām.

Tad var izveidoties situācija, kad dzīvojamās mājas īpašniekiem pašiem jādomā par visām mājai būtiskām lietām, bez kurām māja nav apdzīvojama? Kam tad vairs ir vajadzīgs pārvaldnieks?

Tas ir labs jautājums, uz kuru katram dzīvojamās mājas īpašniekam ir jārod atbilde pašam, pirms tiek lemts par tiešo maksājumu ieviešanu par piegādātajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Noslēgumā - vai ir vēl kādi nosacījumi, kas jāizpilda, lai ar 2015. gada 1. oktobri varētu uzsākt tiešo maksājumu sistēmu?

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 19.punktu, pārvaldnieks par ikvienu dzīvojamo māju, kuras dzīvokļu īpašnieku kopība nolēmusi par labu tiešiem maksājumiem, līdz 2015.gada 30.martam sagatavo aptaujas rezultātus (Likuma pārejas noteikumu 16. un 17.pants) un nosūta pakalpojuma sniedzējam informāciju par dzīvokļu īpašumu skaitu, dzīvokļu īpašniekiem, parādu apmaksas grafikiem, kas noslēgti ar dzīvojamās mājas īpašniekiem, par kopējo parādu pakalpojuma sniedzējam.

Pēc informācijas saņemšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ievērojot Dzīvojamo māju pārejas noteikumu 19.punktu, aktualizēs 2014.gada 31.maijā paziņoto aprēķinu par rēķinu apkalpošanas izmaksām, un paziņos dzīvojamās mājas pārvaldniekam rēķinu apkalpošanas izmaksas (aktualizētu Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 15.punktā minēto informāciju), nodrošinot tiešu maksājumu saņemšanu no dzīvojamās mājas īpašniekiem.

SIA „Jūrmalas ūdens” un arī pārējie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aicina dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvjus (pārvaldniekus) iesniegt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apliecinātas kopijas par tiešo norēķinu veida izvēli un nodrošināt minēto lēmumu tiesisko noteiktību un atbilstību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2 panta otrās un ceturtās daļas noteikumiem.

Sīkāk aicinām interesēties savas pie savas administratīvās teritorijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai pārvaldnieka.

tiesie norekini shema

Pirmdiena, 05 Janvāris 2015 12:49

Mūžībā aizgājis Inženieris Alberts Auziņš

Nekrologs Inženierim Albertam Auziņam

1928. gada 22.maijs- 2015. gada 1.janvāris

 

Ieskaties ūdens pilienā un Tu ieraudzīsi visu pasauli (Latīņu sakāmvārds)

 

Jaunā gada pirmajā dienā 86 gadu vecumā negaidīti mūžībā aizgājis godājamais inženieris Alberts Auziņš.

Ūdenssaimniecības nozare ir zaudējusi pēdējo dzīvo atmiņu pavedienu par Pēckara laiku ūdenssaimniecības jomā Latvijā.

Sešdesmit sešus darba gadus Alberts Auziņš ir veltījis ūdensapgādes un kanalizācijas jomai. Pirmos 16 gadus strādājis Rīgas ūdenī, tas bija laiks, kad nepazina plastmasas cauruļvadus un ūdeni no Baltezera padeva sūkņi ar tvaika piedziņu.

Turpmākās darba gaitas Albertu Auziņu aizveda līdz Komunālās saimniecības ministra pirmā vietnieka amatam, kurā viņš nostrādāja līdz pat ministrijas likvidācijai 1990.gadā. Pēcāk- reformu laikā- līdz pat 1998. gadam Alberts Auziņš pildīja tos pašus uzdevumus komunālās saimniecības jomā dažādās struktūrās. Alberts Auziņš ir viens no iniciatoriem Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības dibināšanai un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas Goda biedrs.

Līdz pat mūža pēdējai dienai Alberts Auziņš strādāja, piedaloties Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas darbā un pārbaudot jauno inženieru zināšanas Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības sertifikācijas komisijā. 2001. gadā Alberts Auziņš saņēma apbalvojumu ”Par mūža ieguldījumu inženierkomunikāciju attīstībā Latvijā”

Alberts Auziņš visa mūža garumā interesējās un vāca materiālus par ūdenssaimniecību. Viņa kontā ir kopdarbs ar J. Zundi „Ūdensvada un kanalizācijas sistēmu ekspluatācija un remonts” un autordarbs „Latvijas ūdenssaimniecības vēsture”. Tagad viņš pats savu dzīvi ir ierakstījis ūdenssaimniecības vēstures lappusēs.

 

Izvadīšana 10.janvārī plkst.12:00 no Krematorija lielās zāles, Rīgas meža kapos.

VARAM ir veikusi pasākumus, lai sekmētu Kohēzijas fonda finansējuma apguvi un n+2 principa izpildi 2015.gadā, izslēgtu jebkādu risku zaudēt Kohēzijas fonda finansējumu darbības programmas 3.5.1.pasākuma ietvaros. VARAM ierosināja un Ministru kabinets 2014. gada 23. decembrī apstiprināja nepieciešamību rīkot 3.5.1.1.aktivitātē 6.projektu iesniegumu atlases kārtu, novirzot tai 3.5.1.1.aktivitātes iepriekšējās atlases kārtās neizlietoto Kohēzijas fonda līdzfinansējumu un virssaistību finansējumu, kā arī vairāku citu VARAM pārziņā esošo Kohēzijas fonda aktivitāšu ietvaros izveidojušos Kohēzijas fonda finansējuma atlikumu, ko nav iespējams izlietot attiecīgo aktivitāšu ietvaros.

3.5.1.1.aktivitātes 6.projektu iesniegumu atlases kārta sekmēs 3.5.1.1.aktivitātes mērķa - ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas kvalitātes uzlabošana un ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazinot vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju un sekmējot ūdens resursu un energoresursu racionālu izmantošanu - sasniegšanu, lai veicinātu 1991. gada 21.maija Padomes direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un 1998.gada 3.novembra Padomes direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti prasību ieviešanu Latvijā.

Kopā 3.5.1.1.aktivitātē 6.projektu iesniegumu atlases kārtas rīkošanai nepieciešami 8 221 186 euro,

Šo noteikumu projekts paredz veikt sekojošas izmaiņas MK noteikumos Nr.836:

  • palielināt 3.5.1.1.aktivitātei kopējo pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu, nosakot to 444 913 304 euro apmērā;
  • rīkot 6.projektu iesniegumu atlases kārtu, līdz 2014.gada 30.decembrim uzaicinājumus iesniegt projektus nosūtot deviņiem ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem;
  • noteikt, ka 6.projektu iesniegumu atlases kārtas finansējumu veido iepriekšējās atlases kārtās neizmantotais Kohēzijas fonda un virssaistību finansējums, kā arī atbilstošs privātais līdzfinansējums;
  • noteikt, ka maksimālais Kohēzijas fonda līdzfinansējums var būt 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

 

ES logo                                                           KF logo

Biedrības „Latvijas Biotehnoloģijas asociācija” struktūrvienība CLEANTECH LATVIA (Latvijas Tīro tehnoloģiju klasteris) projekta „Apsekojums - sadzīves notekūdeņu dūņu kvalitāte Latvijas ūdenssaimniecībās, to apstrādes un izmantošanas plānošanas priekšlikumu izstrāde”, ietvaros, decembra sākumā devās pieredzes apmaiņas vizītēs uz Igauniju un Poliju.

Vizītes laikā Igaunijā, Rakverē, Latvijas delegācija tikās ar Igaunijas ūdensapgādes asociāciju (Estonian Water Works Association) un Rakveres pilsētas ūdensapgādes uzņēmumu Rakvere Vesi, kā arī apskatīja ūdens apsaimniekošanas un notekūdens dūņu apstrādes staciju, un dūņu kompostēšanas uzņēmuma poligonu Rakverē. Vizītes otrajā dienā Latvijas pārstāvji apmeklēja Valgu, kur pieredzes apmaiņas seminārā tikās ar Igaunijas vides ministrijas pārstāvjiem un vides tehnoloģiju konsultāciju uzņēmuma Aqua Consult Baltic OU pārstāvi.Latvijas delegācija tika iepazīstināta ar dūņu izmantošanas tiesisko regulējumu Igaunijā, nepieciešamo sadarbību valsts pārvaldes un pašvaldību struktūrās, īstenojot dūņu apsaimniekošanas politiku, kā arī praktisko pieredzi par dažādu risinājumu praktiskās ieviešanas aspektiem, fokusējoties uz notekūdeņu dūņu kompostēšanas risinājumiem.

Vizītē Polijā Latvijas eksperti tikās ar ūdens apsaimniekošanas uzņēmuma AQUA SEEN pārstāvjiem, kuriem ir liela pieredze dūņu apsaimniekošanas jautājumos un Eiropas projektu īstenošanā, izmantojot dūņu dedzināšanas tehnoloģijas. Vīzītes ietvaros tika apmeklēti 3 dzeramā ūdens sagatavošanas objekti un viens notekūdeņu apsaimniekošanas, žāvēšanas, granulēšanas un dedzināšanas objekts. Uzņēmuma PROCHEM pārstāve iepazīstināja vizītes dalībniekus ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas politiku un faktisko situāciju Polijā.

Kopumā vizīte tiek vērtēta pozitīvi, jo sniedza iespēju Latvijas ekspertiem iepazīties ar citu valstu praktisko pieredzi dūņu apsaimniekošanas jautājumos, valsts politikas izveidē un nepieciešamajos atbalsta instrumentos infrastruktūras izveidei un uzturēšanai.

LVAF fogo  Cleantech.logo         luukua

 

Uzziņai:

Projekta „Apsekojums - sadzīves notekūdeņu dūņu kvalitāte Latvijas ūdenssaimniecībās, to apstrādes un izmantošanas plānošanas priekšlikumu izstrāde” mērķis ir veikt informācijas apkopošanu un analīzi par Latvijas notekūdeņu dūņu saražotajiem apjomiem, izmantotajām un pieejamajām uzglabāšanas un apstrādes – pārstrādes tehnoloģijām un risinājumiem. Pamatojoties uz apkopoto informāciju, izstrādāt reģionālajām vajadzībām (finansiāli, klimatiski, ekonomiski) pamatotu algoritmu, ar kura palīdzību notekūdeņu un kanalizācijas uzņēmumi un pašvaldības varētu izvēlēties ekonomiski izdevīgāko un videi draudzīgāko dūņu pārstrādes tehnoloģiju.

Projekts tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Projekta sadarbības partneri ir CLEANTECH LATVIA un tā biedrs LVMI Silava, kā arī Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (LŪKA).

CLEANTECH LATVIA apvieno nozīmīgākos Latvijas tīro tehnoloģiju un vides aizsardzības nozares uzņēmumus un zinātniski pētnieciskās institūcijas, nodrošinot vienotu pieeju globālajam nozares uzņēmumu, organizāciju un apvienību tīklam, tādējādi veicinot informācijas apmaiņu, investīciju piesaisti un ārvalstu tirgu apguvi.

Tīro tehnoloģiju risinājumi ietver:

  • efektīvus vides attīrīšanas procesus, pārveidojot atkritumus otrreizējos produktos vai enerģijā;
  • videi draudzīgu alternatīvu enerģijas avotu attīstību;
  • industriālās ražošanas tehnoloģijas, kas samazina vides piesārņojumu un resursu patēriņu.

 

Papildu informācja: CLEANTECH LATVIA, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , +371 26666845

1 lapa no 3