Kopš 2017. gada 1. jūlija ir spēkā Ministru kabineta (MK) 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 384, https://likumi.lv/ta/id/291947-noteikumi-par-decentralizeto-kanalizacijas-sistemu-apsaimniekosanu-un-registresanu ). Šie noteikumi attiecas uz visiem tiem, kuru nekustamajam īpašumam pilsētu un ciematu teritorijā nav pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai un kas tāpēc notekūdeņu attīrīšanai vai savākšanai izmanto lokālās attīrīšanas iekārtas (jauda mazāka par 5m3 notekūdeņu diennaktī), septiķus vai krājtvertnes (turpmāk visas kopā sauktas par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām). Ja izmantotā lokālā attīrīšanas iekārta, septiķis vai krājtvertne pašlaik neatbilst minēto MK noteikumu prasībām, tie dod laiku sakārtošanai līdz 2021.gada 31. decembrim. 

Lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par šiem jautājumiem, VARAM ir izveidojusi inforgrafikas, kuras aicina iedzīvotājus noskaidrot, kur nonāk kanalizācijas ūdeņi no viņu īpašumiem. 

download VARAM

Biedrības „Latvijas Biotehnoloģijas asociācija” struktūrvienība CLEANTECH LATVIA (Latvijas Tīro tehnoloģiju klasteris) ir noslēguši projektu „Apsekojums - sadzīves notekūdeņu dūņu kvalitāte Latvijas ūdenssaimniecībās, to apstrādes un izmantošanas plānošanas priekšlikumu izstrāde”. Pētījumu veica ekspertu komanda- Dina Eglīte, Evija Pudāne, Baiba Gulbe, Jānis Zviedris, Dagnija Lazdiņa un Guna Bērziņa.

Ņemot vērā notekūdeņu dūņu nozīmīgos apjomus Latvijā, tas ir neizmantots atjaunojamais energoresurss. Lielākā daļa notekūdeņu dūņas tiek uzglabātas un netiek izmantotas. Projektā Cleantech Latvia veica vairāku notekūdeņu apsaimniekotāju datu analīzi un secināja, ka šis resurss ir nepilnvērtīgi izmantots un daudzos gadījumos dūņu piesārņojums nepārsniedz likumdošanā noteiktās robežās, līdz ar to tas ir nozīmīgs resurss tālākai izmantošanai.

Projekta rezultātā ekspertu komanda ir apkopojusi un analizējusi Latvijas notekūdeņu dūņu saražoto daudzumu, izmantoto un pieejamo uzglabāšanas un apstrādes – pārstrādes tehnoloģijām un risinājumiem, un izstrādājusi ieteikumus dūņu apsaimniekošanas jautājumos Latvijā. Kā arī ir izstrādāts algoritms ar kura palīdzību notekūdeņu un kanalizācijas uzņēmumi Latvijā un valsts pašvaldības varētu izvēlēties sev ekonomiski izdevīgāko un videi draudzīgāko dūņu pārstrādes tehnoloģiju.

Projekta rezultātā ekspertu komandas izstrādāto rekomendāciju galvenie ieteikumi:

  • veikt izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar baktēriju klātbūtni dūņās un papildus izstrādājot vai adaptējot ES valstīs jau esošo atbilstošu paraugu noņemšanas metodiku apstrādātajām notekūdeņu dūņām un notekūdeņu dūņu kompostam atbilstošai patogēno baktēriju analizēšanas veikšanai;
  • nepieciešamas izmaiņas valsts likumdošanā attiecībā pret dūņu uzglabāšanu un izstrādāt vienotu valsts stratēģiju notekūdeņu dūņu apstrādei un izmantošanai;
  • izskatīt iespēju izmantot iegūtās dūņas un to kompostu degradēto platību atjaunošanā/apmežošanā;
  • uzlabot un papildināt kvantitatīvo un kvalitatīvo datu uzskaite, lai nodrošinātu statistisko informāciju par reālajiem notekūdeņu dūņu apjomiem, to kvalitāti un apstrādes/pārstrādes veidiem;

 

LVAF fogo  Cleantech.logo    luukua

Projekts īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Projekta sadarbības partneri ir CLEANTECH LATVIA un tā biedrs LVMI Silava, kā arī Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (LŪKA).

Papildu informācija: +371 26666845

Cleantech.logo    LVAF fogo

Biedrības „Latvijas Biotehnoloģijas asociācija" struktūrvienība CLEANTECH LATVIA (Latvijas Tīro tehnoloģiju klasteris) ir uzsākusi projektu „Apsekojums - sadzīves notekūdeņu dūņu kvalitāte Latvijas ūdenssaimniecībās, to apstrādes un izmantošanas plānošanas priekšlikumu izstrāde".
Projekta mērķis ir veikt informācijas apkopošanu un analīzi par Latvijas notekūdeņu dūņu saražotajiem apjomiem, izmantotajām un pieejamajām uzglabāšanas un apstrādes – pārstrādes tehnoloģijām un risinājumiem. Pamatojoties uz apkopoto informāciju, izstrādāt reģionālajām vajadzībām (finansiāli, klimatiski, ekonomiski) pamatotu algoritmu, ar kura palīdzību notekūdeņu un kanalizācijas uzņēmumi un pašvaldības varētu izvēlēties ekonomiski izdevīgāko un videi draudzīgāko dūņu pārstrādes tehnoloģiju.
Projekts ir aktuāls un nepieciešams, jo risina vairākas problēmas. Nozīmīgākās no tām, dūņu izmantošana kā atjaunojamais energoresurss, kvalitatīvo un kvantitatīvo datu regulāra iegūšana, kā arī novērst vides piesārņojuma draudus, kas rodas nekvalitatīvas un nepareizas apsaimniekošanas rezultātā.
Saskaņā ar projekta mērķi, projekta aktivitātes sniegs ieguldījumu vairākās  jomās: kā piemēram vides kvalitātes uzlabošanā, dabas resursu saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, klimata politikā un vides investīcijās.
Projekts tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekta sadarbības partneri ir CLEANTECH LATVIA biedri LVMI Silava un Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (LŪKA).
Projekta izpildes termiņš ir 2014.gada 29. decembris, un projekta attīstībai iespējams sekot līdzi CLEANTECH LATVIJA mājaslapā www.cleantechlatvia.com
Uzziņai:
Latvijas Tīro tehnoloģiju klasteris (CleanTech Latvia) apvieno nozīmīgākos Latvijas tīro tehnoloģiju un vides aizsardzības nozares uzņēmumus un zinātniski pētnieciskās institūcijas, nodrošinot vienotu pieeju globālajam nozares uzņēmumu, organizāciju un apvienību tīklam, tādējādi veicinot informācijas apmaiņu, investīciju piesaisti un ārvalstu tirgu apguvi.

Tīro tehnoloģiju risinājumi ietver:
● efektīvus vides attīrīšanas procesus, pārveidojot atkritumus otrreizējos produktos vai enerģijā;
● videi draudzīgu alternatīvu enerģijas avotu attīstību;
● industriālās ražošanas tehnoloģijas, kas samazina vides piesārņojumu un resursu patēriņu.