Apakškategorijas

Biedru aktualitātes

Biedru aktualitātes (98)

2012. gada 4. oktobrī asociācijas biedri no Jelgavas, Siguldas, Liepājas, Cēsīm un Vangažiem apmeklēja ūdenssaimniecības objektus Baldonē un Olainē. Biedri apmeklēja SIA "BŪKS"  ūdens attīrīšanas iekārtas Baldonē, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Baldonē un Mencendarbē, dalījās pieredzē par ikdienas apsaimniekošanas jautājumiem.

 luka12

Biedri ar nepacietību gaida jaunas pieredzes apmaiņas vizītes.

Foto no apmeklējuma skatīt Galerijā.

Apskatīt objektus...

Šī gada oktobrī un novembrī iniciatīvas “Ū vitamīns” pārstāvji un atbalstītāji apceļoja vairākas Latvijas pašvaldības, lai kliedētu mītus un stereotipus par krāna ūdens lietošanu uzturā. Kampaņas laikā vairāki lektori viesojās Liepājas, Daugavpils, Jelgavas un Dobeles pašvaldības un izglītības iestādēs. Četros semināros pašvaldību iestādēs un 25 nodarbībās izglītības iestādēs par ūdens nozīmību cilvēka dzīvē, kā arī krāna ūdens lietošanas paradumiem uzzināja vairāk nekā 1060 skolēni un 80 pieaugušie.
Kustība “Ū vitamīns” kopš 2016. gada aktualizē jautājumu par dzeramā krāna ūdens brīvu pieejamību sabiedrībā, kā arī motivē kafejnīcas, restorānus un citas sabiedriskas vietas nodrošināt dzeramo ūdeni apmeklētājiem brīvi pieejamu un bez maksas. “Ū vitamīns” filozofija balstīta uz to, ka dzeramais ūdens ir cilvēka pamatvajadzība un tam ir jābūt pieejamam arī bez maksas. Turklāt Latvijas centralizēto ūdensapgādes sistēmu sakārtošanā un pilnveidošanā ieguldītie vairāk nekā 1 miljards eiro šo ūdeni ļauj to nodrošināt no krāna. Nozīmīga ir arī videi draudzīga dzīvesveida popularizēšana – attīstot dzeramā krāna ūdens pieejamību, tiek samazināts atkritumu, īpaši plastmasas, daudzums, kas, neizbēgami, rodas no fasētā ūdens iegādes.
Ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu kustība oktobrī un novembrī aizvadīja vērienīgu kampaņu, kas veicina dzeramā ūdens pieejamību publiskās un izglītības iestādēs, kā arī sekmē dzeramā krāna ūdens lietošanu. Tikšanās reizēs klausītāji bija aicināti uz ūdens tēmu paraudzīties bez stereotipiem, kā arī no pētnieku un atbildīgo organizāciju skatupunkta. Semināros un nodarbībās piedalījās pārstāvji no biedrības “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija”, RTU Ūdens pētniecības laboratorijas, Veselības inspekcijas, kā arī uztura speciāliste Ksenija Andrijanova, iniciatīvas atbalstītāji – Eva Johansone, Māra Sleja, Žanete Eglīte, Liene Millere, Mārtiņš Staķis un citi.
Sniedzām atbildes uz jautājumiem - Vai ūdenim ir jābūt pieejamam bez maksas? Vai krāna ūdens ir drošs dzeršanai? Kā pareizi lietot krāna ūdeni? Kādu piesārņojumu dabai izraisa fasētā ūdens lietošana? Kā mēs varam saudzēt vidi, lietojot krāna ūdeni? Cik varam ietaupīt naudu, nepērkot ūdeni plastmasas pudelēs?
“Ū vitamīns” iniciatīva arī nodrošina platformu, kur jebkurš interesents var iepazīties ar sabiedriskām vai publiskām vietām, kurās jebkuram ir iespēja padzerties ūdeni par brīvu. Informācija par iniciatīvu, kā arī karte ar Ū vitamīna punktiem pieejama mājaslapā www.uvitamins.lv. Sekojiet Ū vitamīna aktivitātēm arī Facebook.com/uvitamins.
Projekts “Ū-vitamīns” (Nr.1-08/63/2019) īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu

lvaf

Lai sekmētu kvalificētā darbaspēka pieejamību nākotnē Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (LŪKA) uzsākusi sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) projekta iWatermap ietvaros ar mērķi izveidot izglītības stratēģiju, kas sekmēs nozares ilgtspēju un risinās šībrīža izaicinājumus - kvalificēta darbaspēka iztrūkumu un strauju nozares darbinieku vidējā vecuma palielināšanos.


Laika intervālā no šī gada 1. janvāra līdz 29. jūlijam mēs izlietojām to resursu daudzumu, ko mūsu planēta var dabiski atjaunot viena gada laikā. Ar katru gadu brīdis, kad izlietojam šo ikgadējo ekoloģisko budžetu, pienāk arvien agrāk. Ņemot vērā pašreizējo resursu izmantošanas tempu, mums būtu vajadzīgas 1,75 planētas, lai apmierinātu visu cilvēku pieprasījumu pēc dabas resursiem.
Ne par velti jau 2015. gadā visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis pieņēma ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam. Šīs stratēģijas pamatā ir 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas ir steidzams aicinājums visām - gan attīstītajām, gan jaunattīstības - valstīm rīkoties, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību un veicinātu ekonomisko izaugsmi, risinot klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus un strādājot, lai saglabātu mūsu planētas okeānus un mežus.
Viena no Eiropas Savienības iniciatīvām šo mērķu sasniegšanai ir Starpreģionu sadarbības programmas (INTERREG EUROPE) ietvaros īstenotais projekts iWatermap. Projekta mērķis ir atbalstīt inovatīvas politikas iniciatīvas ūdens tehnoloģiju sektorā, sekmēt ilgtspējīgu nozares attīstību, kā arī palīdzēt palielināt šī sektora inovāciju ekosistēmas dalībnieku kritisko masu projekta partneru reģionos – Nīderlandē, Latvijā, Portugāle, Spānijā, Grieķijā, Rumānijā un Čehijā. Latvijā šo projektu īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.
Inovācijas ūdens sektorā palīdz risināt globālos ūdens resursu pārvaldības izaicinājumus – ūdens trūkumu, tā izmantošanas efektivitāti un pielietojamību dažādās rūpniecības ražošanas sfērās, notekūdeņu attīrīšanu un to vairākkārtēju izmantošanu. Ūdens sektorā strādājošiem uzņēmumiem ir liels potenciāls radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus, kurus iespējams eksportēt un līdz ar to arī radīt jaunas darba vietas un stimulēt ekonomikas izaugsmi, taču bez atbilstoši kvalificēta darbaspēka šie mērķi var izrādīties grūti sasniedzami.
Viens no galvenajiem iWatermap projekta uzdevumiem ir nozares cilvēkresursu attīstības plāna izveidošana, lai nodrošinātu ūdensapgādes sektoru ar tā attīstībai un uzturēšanai nepieciešamo kvalificēto darbaspēku. RTU zinātnes prorektors Tālis Juhna, runājot par projekta nozīmīgumu Latvijā, skaidro, ka “šī projekta mērķis ir izmantojot inovācijas palielināt Latvijas ūdens tehnoloģiju uzņēmumu konkurētspēju Eiropas tirgos. Projekta ietvaros tiek izstrādāta arī izglītības koncepcija talantu caurule - kā jau no skolas sola attīstīt ūdens tehnologu prasmes un kā veicināt talantu nonākšanu ūdens tehnoloģiju sektorā.” Arī LŪKA izpilddirektors Gints Pērkons piekrīt, ka darbs ūdensapgādes uzņēmumos ir jāpopularizē visos izglītības līmeņos un jāveido pozitīvs iespaids par profesijas prestiža līmeni.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pašlaik Latvijā ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozares ir to nozaru starpā, kurās lielākais nodarbināto īpatsvars ir vecumā virs 50 gadiem. Atbilstoša darbaspēka trūkums ir sevišķi izteikts vidējā tehniskā personāla vidū. Šo problēmu nozarē atzīmē arī Tālis Juhna: “Darba devēji norāda, ka trūkst gan santehniķu, gan augstākā līmeņa ūdens tehnologu. Latvijā viens no vecākiem personāliem ir ūdens sektorā. To vajag atjaunot un veicināt jaunuzņēmumu veidošanos nozarē”.
RTU un LŪKA sadarbība ļaus izglītības satura veidotājiem saprast industrijai nepieciešamo speciālistu skaitu visos izglītības līmeņos, kā arī noskaidrot galvenās kompeteneces, kurām speciālistiem ir jāpiemīt. Tālis Juhna (RTU) uzskata, ka ir nepieciešams veidot vienu starptautiskā līmeņa ūdens tehnoloģiju maģistra līmeņa programmu, kā arī nodrošināt studentu un pasniedzēju mobilitāti sadarbībā ar Eiropas ūdens nozares ekselences centru Wetsus. Šādi speciālisti varētu attīstīt nākamās paaudzes uzņēmumus, kuri specializētos uz jaunu tehnoloģiju izstrādi un ražošanu Latvijā. Kā piemēru viņš min Lietuvas uzņēmumu “August ir Ko”, un Latvijas uzņēmumu “REŠETILOVS” kuri izstrādā eksportam paredzētas notekūdens attīrīšanas iekārtas.
iWatermap projekta ietvaros tiks veicināta reģionālās inovāciju kritiskās masas attīstība, izveidoti ūdens tehnoloģiju ekosistēmas internacionalizācijas un nozares cilvēkresursu attīstības rīcības plāni, lai panāktu ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu un veicinātu nozares spēlētāju pārrobežu un starpdisciplināro sadarbību.
iWatermap projekts tiek īstenots no 2018. gada 1.jūnija līdz 2023. gada 31.maijam. Projekta kopējais budžets ir 1 688 726 EUR (1 402 056 EUR (83%) sastāda ERAF finansējums, bet 286 669.90 EUR (17%) – partneru līdzfinansējums). Izglītības un zinātnes ministrijas budžets sastāda 154 135 EUR (131 014.75 EUR (85%) veido ERAF finansējums, bet 23 120.25 EUR (15%) - valsts līdzfinansējums).

Ceturtdiena, 17 Oktobris 2019 11:38

“Ū vitamīns” uzņem apgriezienus

Iniciatīvas “Ū vitamīns” pārstāvji un atbalstītāji 17.oktobrī Liepājā uzsāka semināru/izglītojošo nodarbību ciklu par ūdens nozīmību cilvēka dzīvē un krāna ūdens lietošanas paradumiem. Semināri/nodarbības notiks arī izglītības un pašvaldības iestādēs Daugavpilī, Jelgavā un Dobelē.

Šī gada 11.septembrī biedrība “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” ir noslēgusi līgumu ar Latvijas vides aizsardzības fondu par projekta ‘’Ū-vitamīns” (projekta Nr.1-08/63/2019) īstenošanu. Pateicoties Fonda finansiālajam atbalstam (90% no projekta kopējām izmaksām tiek segtas no budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās”), biedrība kopīgi ar iniciatīvas domubiedriem šoruden īsteno vērienīgu kampaņu, lai:
• veicinātu dzeramā ūdens pieejamību publiskās un izglītības iestādēs un kliedētu mītus par dzeramā ūdens kvalitāti ūdensapgādes sistēmās;
• veicinātu “krāna” ūdens lietošanas tradīcijas, samazinot radīto atkritumu daudzumu, kas rodas fasēta ūdens izmantošanas gadījumā.

Tikšanās reizēs klausītāji tiek aicināti uz ūdens tēmu paraudzīties bez stereotipiem, kā arī no pētnieku un atbildīgo organizāciju skatupunkta. Semināros/nodarbībās piedalās pārstāvji no biedrības “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija”, RTU Ūdens pētniecības laboratorijas, Veselības inspekcijas, uztura speciāliste Ksenija Andrijanova, kā arī iniciatīvas atbalstītāji – Eva Heinsberga, Māra Sleja, Žanete Eglīte, Mārtiņš Staķis u.c.

Sniegsim atbildes uz jautājumiem - Vai ūdenim ir jābūt pieejamam bez maksas? Vai krāna ūdens ir drošs dzeršanai? Kādu piesārņojumu dabai izraisa fasētā ūdens lietošana? Kā mēs varam saudzēt vidi, lietojot krāna ūdeni? Cik varam ietaupīt naudu, nepērkot ūdeni plastmasas pudelēs?
“Ū vitamīns” iniciatīva arī nodrošina platformu, kur jebkurš interesents var iepazīties ar sabiedriskām vai publiskām vietām, kurās jebkuram ir iespēja padzerties ūdeni par brīvu. Informācija par iniciatīvu, kā arī karte ar Ū vitamīna punktiem pieejama mājaslapā www.uvitamins.lv. Sekojiet Ū vitamīna aktivitātēm arī Facebook.com/uvitamins.

lvaflwwwwa

logo.png

lulogo.jpg

SIA ‘’Liepājas ūdens’’ turpina Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 6. kārta’’, Nr.5.3.1.0./16/I/010 realizāciju. Projekta kopējās izmaksas bez PVN ir EUR 2 325 400,0, no kurām Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums (72,72%) ir EUR 1 691 100,00 un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums (27,28%) ir EUR 634 300,00 apmērā

 

Būvdarbi SIA “Liepājas ūdens” un AS “UPB” noslēgtajā līgumā “Uzlabojumi kanalizācijas sistēmā Liepājā” ir pabeigti! Tas nozīmē, ka ir izbūvēti visi līguma ietvaros plānotie centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadi apmēram 8,2 km garumā un vairākiem simtiem pilsētas iedzīvotāju tagad ir nodrošināta iespēja saņemt centralizētus kanalizācijas pakalpojumus. 2018. gada 25. oktobrī ekspluatācijā tika pieņemts līguma pēdējais būvdarbu objekts. Būvdarbi līgumā ir pabeigti nedaudz apsteidzot plānoto laika grafiku un iekļaujoties līguma summā. Gribam atzīmēt un pateikties būvdarbu veicējam AS “UPB” par darbu organizāciju, kvalitatīvo būvdarbu izpildi un labo sadarbību.

Pēdējā būvdarbu objekta apjomā tika izbūvēti jauni centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadi Dorupes, Caunu, Egļu, Tebras, Zirņu, Dzērves un Baznīcas ielās nedaudz vairāk kā viena km garumā. Tāpat kā citās pilsētas ielās, kurās tika izbūvēti  jauni ielu kanalizācijas cauruļvadi, arī šeit ielu sarkano līniju robežās ir izbūvēti pievadi katram īpašumam. SIA “Liepājas ūdens” lūdz nekustamā īpašuma īpašniekus, kuru nekustamie īpašumi atrodas iepriekš minētajās ielās un kuri vēl nesaņem centralizētus ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus, ierasties uzņēmuma tehniskajā daļā, lai saņemtu tehniskos noteikumus pievadu izbūvei, kā arī informāciju par nepieciešamajām turpmākajām darbībām, lai noslēgtu sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumu.

Norādām, ka saskaņā ar Liepājas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.12 “Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Liepājas pilsētā” 89.punktu, nekustamā īpašuma pievada izbūve un pievienošanās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir veicama 4 (četru) gadu laikā no pakalpojuma sniedzēja rakstiskas informācijas par centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi.

Tāpēc jo īpaši lūdzam namu īpašniekus un objektu apsaimniekotājus nekavēties un veikt pieslēgumu izbūvi pie jaunajiem centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadiem, kļūstot par mūsu abonentiem un tā uzlabojot savus sadzīves apstākļus.

Sarmīte Jēkabsone,

atbildīgā par publicitāti Projektā,

29350028

 

Līdz ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu būvdarbu noslēgšanos Robežu ielas posmā no Graudu līdz Rotas ielai un svinīgu rekonstruētās ielas atklāšanas pasākumu, noslēgumam tuvojas Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, VI kārta” Nr.5.3.1.0/16/I/005.

Jau pagājušajā gadā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, VI kārta” ietvaros tika veikti būvdarbi pavisam četros objektos - ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana/pārbūve Mazā Priežu ielā un Uzvaras ielā, ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana Zaķu ielā un kanalizācijas tīklu paplašināšana Tērvetes ielā. Savukārt Robežu ielas posmā no Graudu līdz Rotas ielai ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanas būvdarbi uzsākti š.g. martā un līdz oktobra sākumam tika veikta kanalizācijas tīklu paplašināšana 1,4 km garumā, ūdensvada tīklu paplašināšana 1,1 km garumā, kā arī izbūvēta jauna kanalizācijas sūkņu stacija un atjaunots asfaltbetona segums virs kanalizācijas tīkliem. Robežu ielas būvdarbu rezultātā centralizētie kanalizācijas un ūdensapgādes pakalpojumu pieslēgumi nodrošināti 20 mājām pilsētas pusē, kā arī 9 mājām Ventspils novada pusē.

Ūdenssaimniecības attīstības projektos 2014.-2020.gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā ir ne tikai jāizbūvē jauni kanalizācijas un ūdensvada tīkli, bet arī jāsasniedz noteikti projekta mērķi jeb sasniedzamie rādītāji, t.i. pie izbūvētiem kanalizācijas tīkliem ir jāpieslēdz mājsaimniecības ar 130 iedzīvotājiem un tas jāveic 5 gadu laikā no projekta uzsākšanas. Līdz ar to faktiski projekts noslēgsies līdz ar šī mērķa sasniegšanu, bet tam jārealizējas ne vēlāk kā līdz 2022.gada martam.

Kopējās projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, VI kārta” izmaksas sastāda 895 511 EUR, t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums attiecināmām izmaksām 335 472 EUR, pārējās izmaksas sedz pašvaldības SIA “ŪDEKA”.

Ventspilī ūdensvada, kanalizācijas un lietus kanalizācijas tīklu kopgarums, kas pārbūvēti vai paplašināti izmantojot Eiropas Savienības finansējumu laikā no 2003.-2018.gadam, šobrīd sasniedz jau 235 kilometrus un kvalitatīvi ūdenssaimniecības pakalpojumi pieejami 98,5% pilsētas iedzīvotāju.

Šo gadu laikā ūdenssaimniecības attīstībai Ventspilī ir piesaistītas investīcijas vairāk kā 83,4 milj. EUR apmērā, no kā 41 milj. EUR ir Eiropas Savienības (Kohēzijas un ISPA fondu) līdzfinansējums.

Informāciju sagatavoja: Marta Grosbārde, Pašvaldības SIA “ŪDEKA”, Mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste , Tālr.: 636 07295, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

KF 14 2020

 

Kopš 2017. gada 1. jūlija ir spēkā Ministru kabineta (MK) 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 384, https://likumi.lv/ta/id/291947-noteikumi-par-decentralizeto-kanalizacijas-sistemu-apsaimniekosanu-un-registresanu ). Šie noteikumi attiecas uz visiem tiem, kuru nekustamajam īpašumam pilsētu un ciematu teritorijā nav pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai un kas tāpēc notekūdeņu attīrīšanai vai savākšanai izmanto lokālās attīrīšanas iekārtas (jauda mazāka par 5m3 notekūdeņu diennaktī), septiķus vai krājtvertnes (turpmāk visas kopā sauktas par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām). Ja izmantotā lokālā attīrīšanas iekārta, septiķis vai krājtvertne pašlaik neatbilst minēto MK noteikumu prasībām, tie dod laiku sakārtošanai līdz 2021.gada 31. decembrim. 

Lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par šiem jautājumiem, VARAM ir izveidojusi inforgrafikas, kuras aicina iedzīvotājus noskaidrot, kur nonāk kanalizācijas ūdeņi no viņu īpašumiem. 

download VARAM

download_liepaja.jpg

Ekspluatācijā pieņemti divi objekti - izbūvēti kanalizācijas tīkli Siļķu, Tīklu un Lapu ielā, kā arī tīkli un jauna sūkņu stacija Ezermalas ielā. Būvdarbi tika veikti SIA “Liepājas ūdens” un AS “UPB” noslēgtā būvdarbu līguma “Uzlabojumi kanalizācijas sistēmā Liepājā” ietvaros. Līgums tiek realizēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projektā ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 6. kārta’’.

Siļķu, Tīklu un Lapu ielā izbūvēti jauni centralizētās kanalizācijas cauruļvadi, kopā 331 metru garumā, bet Ezermalas ielā 536 metru garumā. Ezermalas ielā izbūvēta arī jauna notekūdeņu pārsūknēšanas stacija, kas savāktos notekūdeņus pārsūknē kanalizācijas tīklā un tālāk tie nonāks Liepājas pilsētas attīrīšanas iekārtās. Tāpat kā citas sūkņu stacijas, kas tiek izbūvētas šī līguma ietvaros, arī šī ir bez virsbūves, virszemē var redzēt tikai stacijas vāku.

Tāpat kā citās ielās, kurās tiek ieguldīti jauni kanalizācijas cauruļvadi, arī šeit ir izbūvēti kanalizācijas pievadi ielu sarkano līniju robežās katrai dzīvojamai mājai vai objektam atsevišķi. Māju īpašniekiem tagad ir dota iespēja saņemt centralizētus kanalizācijas pakalpojumus.

Māju īpašnieki un objektu apsaimniekotāji tiek aicināti nekavēties un veikt pieslēgumu izbūvi pie jaunajiem centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadiem, kļūstot par mūsu abonentiem un tā uzlabojot savus sadzīves apstākļus.

Šobrīd būvdarbi notiek Baznīcas ielā, kur tiek izbūvēts jauns kanalizācijas kolektors. Tas ir pēdējais objekts noslēgtā būvdarbu līguma ietvaros.

Kā vienmēr gribam pateikties gan iedzīvotājiem par sapratni būvdarbu laikā, gan būvdarbu veicējiem par kvalitatīvo darbu izpildi.

 

Atbildīgā par publicitāti: Sarmīte Jēkabsone

Liepajasudens

SIA ‘’Liepājas ūdens’’ turpina Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 6. kārta’’, Nr.5.3.1.0./16/I/010 realizāciju. Projekta kopējās izmaksas bez PVN ir EUR 2 325 400,0, no kurām Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums (72,72%) ir EUR 1 691 100,00 un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums (27,28%) ir EUR 634 300,00 apmērā

 KF 14 2020

 KF 14 2020 1

Ekspluatācijā ir pieņemts objekts “Kanalizācijas kolektora ar pievadiem ielu sarkano līniju robežās un sūkņu stacijas būvniecība Liepājā, 14.novembra bulvārī”. Būvdarbi tika veikti SIA “Liepājas ūdens” un AS “UPB” noslēgtā būvdarbu līguma “Uzlabojumi kanalizācijas sistēmā Liepājā” ietvaros. Līgums tiek realizēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projektā ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 6. kārta’’

14.novembra bulvārī, posmā no Pulvera ielas līdz Grīzupes ielai, izbūvēts jauns centralizētās kanalizācijas cauruļvads 515,6 metru garumā. Un tāpat kā citās ielās, kurās tiek ieguldīti jauni kanalizācijas cauruļvadi, arī šeit ir izbūvēti kanalizācijas pievadi ielu sarkano līniju robežās katrai dzīvojamai mājai vai objektam.

Papildus izbūvēta arī jauna notekūdeņu pārsūknēšanas stacija, kas savāktos notekūdeņus pārsūknē kopējā kanalizācijas tīklā un tālāk tie nonāk Liepājas pilsētas attīrīšanas iekārtās.

Māju īpašnieki tiek aicināti nekavēties un veikt pieslēgumu izbūvi pie jaunajiem centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadiem, kļūstot par mūsu abonentiem un pēc iespējas ātrāk uzlabojot savus sadzīves apstākļus.

Kā vienmēr gribam pateikties gan iedzīvotājiem par sapratni būvdarbu laikā, gan būvdarbu veicējiem par kvalitatīvo darbu izpildi.

Sarmīte Jēkabsone,

atbildīgā par publicitāti Projektā,

29350028

LiepajasUdens

SIA ‘’Liepājas ūdens’’ turpina Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 6. kārta’’, Nr.5.3.1.0./16/I/010 realizāciju. Projekta kopējās izmaksas bez PVN ir EUR 2 325 400,0, no kurām Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums (72,72%) ir EUR 1 691 100,00 un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums (27,28%) ir EUR 634 300,00 apmērā

1 lapa no 17