KF logo                       saltavots                                     ES logo

 

2014. gada 6. maijā, Siguldā, starp SIA „Saltavots" un SIA „Būvenergo A" tika parakstīts būvdarbu līgums par kanalizācijas tīklu paplašināšanu Ķiparu rajonā Siguldas aglomerācijā.
Līgums tiks īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas novada Siguldas pilsētā, IV kārta", Nr. DP/3.5.1.1.0/13/IPIA/VARAM/005, ietvaros.
Līgumu ietvaros paredzēts izbūvēt maģistrālo kanalizācijas tīklu Ievu ielā, Līgo ielā, Nākotnes ielā, Riekstu ielā, daļēji Purva ielā, paplašināt ūdensapgādes tīklu Līgo ielā,
Noslēgtā līgumu līguma summa (bez PVN) EUR 423 889,23.
Līgumu realizācijas rezultātā tiks paplašināta ūdensapgādes pakalpojumu un notekūdeņu savākšanas pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, samazināts vidē novadītais piesārņojums no mājsaimniecību sadzīves notekūdeņu krājtvertnēm.

 

PROJEKTU
„Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas novada Siguldas pilsētā, IV kārta" (Nr. 3 DP/3.5.1.1. 0/13/IPIA/VARAM/005 )
LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA.

FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJS ŠĪ PROJEKTA IETVAROS IR SIA „SALTAVOTS"
PROJEKTA ADMINISTRATĪVĀS, FINANŠU UN TEHNISKĀS VADĪBAS UZRAUDZĪBU NODROŠINA VIDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.


Ieguldījums Tavā nākotnē!

 

Sīkākai informācijai:
Silvija Zaharāne, projektu vadītāja
Tālrunis 67973502; 67971729, fakss 67973502, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Otrdiena, 15 Aprīlis 2014 13:59

Turpinās būvdarbi Jelgavas novada Kalnciemā

Marta mēnesī, pēc tehnoloģiskā pārtraukuma, ir atsākušies būvdarbi Kalnciemā, Jelgavas novadā projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Kalnciemā 2.kārtas" ietvaros. Uz šo brīdi projekta ietvaros ir veikta ūdensapgādes tīklu paplašināšana – 1296 m,kanalizācijas pašteces tīklu paplašināšana - 972,1 m, spiedvadu paplašināšana 1339.2m apjomā.

jelgavasKU kalnciems                                           jelgavasKU kalnciems1

Attēlā. Pāsteces kanalizācijas izbūve Jelgavas ielā, Kalnciemā.
Realizējot 2.kārtas projektu Kalnciemā, tiks sasniegtas visas dzeramā ūdens direktīvas (98/83/EC) un notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (91/271/EEC) prasības. Projekta teritorijā jau 1.kārtas realizācija nodrošinās atbilstošu dzeramā ūdens kvalitāti, kā arī notekūdeņu attīrīšanu, savukārt 2.kārtas rezultātā tiks nodrošināta visu aglomerācijā dzīvojošo patērētāju iespēja pieslēgties gan centralizētai ūdensapgādei, gan centralizētai kanalizācijai.Galvenās aktivitātes:
• Ūdensapgādes tīklu paplašināšana;
• Kanalizācijas pašteces tīklu paplašināšana;
• Spiedvadu paplašināšana;
• Jaunu KSS izbūve;
• Kanalizācijas pašteces tīklu paplašināšana.

ES logo                                   KF logo                                        KU jelgavas novads

 

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!


Projekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Kalnciemā 2.kārta" Nr. 3DP/3.5.1.1.0/12/IPIA/VARAM/005
Projekta pieteicējs: SIA „Jelgavas novada KU"
 Projekta kopējās izmaksas - LVL 913 074,24, t.sk. kopējās attiecināmās izmaksas - LVL 629 403,16, no tām KF finansējums - LVL 585 332,00, valsts budžeta finansējums - 35 246,58, privātais finansējums - LVL 8824,58 un neattiecināmās izmaksas - LVL 283 671,08

ES logo     saltavots KF logo

 

2014. gada 10. aprīlī, Rīgā, starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un SIA „Saltavots” tika parakstīts civiltiesiskais līgums par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas novada Siguldas pilsētā, IVkārta”, Nr. 3DP/3.5.1.1. 0/13/IPIA/VARAM/005, (turpmāk - projekts) īstenošanu.

     Projekta kopējās izmaksas ir EUR 4 285 365.73 no tām attiecināmās izmaksas ir EUR 3 101 406.80. No attiecināmām izmaksām EUR 2 662 830,60 ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums, EUR 878 793,97 ir SIA „Saltavots” līdzekļi un EUR 743 741,16 ir PVN.

     Projekta realizācijai tiks ņemts aizņēmums, kuram galvojumu sniegs Siguldas novada dome.

     Projekta mērķis: notekūdeņu savākšanas un ūdensapgādes pakalpojumu pieejamības paplašināšana, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas kvalitātes uzlabošana.

     Projekta realizācijas laikā Siguldas pilsētā centralizētie kanalizācijas tīkli tiks paplašināti par 14,6 km, tajā skaitā tiks izbūvētas 10 jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas un divas kanalizācijas sūkņu stacijas tiks rekonstruētas. Ūdensapgādes tīkli 2,9 km garumā tiks paplašināti tikai tajās ielās, kurās tiks veikta kanalizācijas tīklu būvniecība.

     Projekta īstenošanas rezultātā palielināsies iedzīvotāju skaits, kuriem tiks nodrošināta kanalizācijas pakalpojuma pieejamība, kas samazinās vides piesārņojumu no mājsaimniecību sadzīves krājtvertnēm gruntī, un līdz ar to samazināsies arī gruntsūdens piesārņojums.  

     Projekta īstenošanas rezultātā palielināsies arī iedzīvotāju skaits, kuriem tiks nodrošināta centralizētās ūdensapgādes pakalpojuma pieejamība.

 

projektu „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas novada Siguldas pilsētā, IV kārta” (Nr. 3DP/3.5.1.1. 0/13/IPIA/VARAM/005 ) līdzfinansē Eiropas Savienība.

FInansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros ir SIA „Saltavots”

PROJEKTA ADMINISTRATĪVās, FINANŠU UN TEHNISKās VADĪBas uzraudzību NODROŠINA lr viDES aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Ieguldījums Tavā nākotnē!

 

Sīkākai informācijai:

Silvija Zaharāne, projektu vadītāja

Tālrunis 67973502; 67971729, fakss 67973502, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Ceturtdiena, 10 Aprīlis 2014 05:05

Dzeramā ūdens kvalitāte Jūrmalā

„Pērn zemākās kvalitātes dzeramais ūdens ticis piegādāts Jelgavā un Jūrmalā, secinājusi Veselības inspekcija."

Publicēts laikraksta Jūrmalas Ziņas 28.03.2014. izdevumā.

 

Veselības inspekcija (VI) Pārskatā par dzeramā ūdens kvalitāti un uzraudzību 2013.gadā norādīts, ka jau vairākus gadus biežākā neatbilstība pēc ķīmiskajiem rādītājiem ir konstatēta Zemgales un Pierīgas reģionā, kur galvenais dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstību iemesls ir paaugstināta dzelzs un sulfātu koncentrācija.
Iepazīstoties ar VI pārskatu, SIA „Jūrmalas ūdens" ar gandarījumu informē Jūrmalas iedzīvotājus, jo kā atzīst VI: „salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Jūrmalā uz pusi ir samazinājusies dzeramā ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība. Kopš 2013. gada maija Jūrmalā ekspluatācijā ir nodotas četras dzeramā ūdens sagatavošanas ietaises, kurās papildus atdzelžošanas iekārtām uzstādītas arī nanofiltrācijas iekārtas, kas novērš ūdens cietību, samazinot sulfāta, magnija, kalcija jonu koncentrāciju ūdenī. Tomēr 5 no 10 Jūrmalas pilsētā audita laikā ņemtajos ūdens paraugos tika konstatēts, ka sulfātu koncentrācijas norma tomēr ir pārsniegta. Jāatzīmē, ka neatbilstības tika konstatētas objektu ūdens apgādes sistēmas (ŪAS) paraugos, nevis centrālās ŪAS, kurā tika veikti uzlabošanas darbi".
Ilgus gadus analizējot iegūtā ūdens kvalitāti un nepieciešamību to sagatavot, lai tīklā padotu patērētājiem dzeramo ūdeni, kas atbilst visām nacionālo un starptautisko tiesību aktu prasībām, SIA „Jūrmalas ūdens" ir veicis apjomīgus un finansiāli ļoti lielus ieguldījumus, nodrošinot gan atdzelžošanas, gan nanofiltrācijas procesus, tādējādi samazinot līdz pieļaujamajām normām gan dzelzs, gan sulfāta, magnija, kalcija jonu koncentrāciju ūdenī.

 

Iegūtais ūdens

Sagatavotais ūdens

Samazinājums %

Dzelzs kopējā, Fe (mg/l)

1.32

<0.05

97%

Sulfātjoni SO4 (mg/l)

296

178

40%

Duļķainība (NTU vien)

23

0.38

98%

Kopējais hlors (mg/l)

<0.01

<0.01

 

Brīvais hlors (mg/l)

<0.01

<0.01

 



Šobrīd SIA „Jūrmalas ūdens" veic plašus ūdensapgādes tīkla paplašināšanas darbus, lai pakalpojumus būtu pieejams plašākam iedzīvotāju lokam. Diemžēl nepietiek vien ar to, ka atbilstošas kvalitātes dzeramais ūdens tiek padots tīklā. Lai patērētājs saņemtu atbilstošu dzeramo ūdeni savā krānā, nepieciešams sadarboties vairākām iesaistītajām pusēm, tai skaitā namu apsaimniekotājiem, kas atbild par iekšpagalmu un ēku stāvvadu stāvokli atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par ko SIA „Jūrmalas ūdens" atgādina itin bieži.
Vēršam uzmanību uz to, ka neatbilstības, ko VI konstatēja, pamatā, attiecas uz dzelzs, mangāna un sulfātu normu pārkāpumu.

Dzelzs dzeramajā ūdenī
Dzelzs ir zemes garozā visbiežāk sastopamais elements. Minerāls izšķīdušā veidā nonāk gruntsūdeņos, ūdenim filtrējoties caur zemes iežiem. Gruntsūdeņos, kuri nesatur skābekli, dzelzs atrodas izšķīdušā veidā un neiespaido ūdens ārējo izskatu – ūdens ir dzidrs un caurspīdīgs. Taču saskaroties ar gaisu, t.i., skābekli, vai reaģējot ar citām oksidējošām vielām – piemēram, hloru, dzelzs pārvēršas nešķīstošā formā – dzelzs hidroksīdā, kurš izgulsnējas ūdenī kā rūsas krāsas daļiņas. Pēc četru ūdens atdzelžošanas staciju nodošanas ekspluatācijā, SIA „Jūrmalas ūdens" izpilda šo normatīvu, jo tīklā padotā dzeramā ūdens sastāvā dzelzs koncentrācija nepārsniedz 0.05mg/l, kaut gan maksimāli pieļaujamā ir 0.2mg/l, bet īpašā norma Jūrmalā Priedaines rajona artēziskajam urbumam līdz 22.10.2015. ir 2.8mg/l.
Palielināts dzelzs daudzums dzeramajā ūdenī rada rindu problēmas:
• Vispirms jau tas ir jūtams garšas izmaiņā, kā arī rodas tumšas nogulsnes gatavojot tēju vai kafiju, izmainās arī citu produktu nokrāsa un garša, ja tie ir vārīti šādā ūdenī,
• Veidojas sarkanbrūnas nogulsnes un nosēdumi uz trauku, izlietņu un citu sanitāro iekārtu virsmām. Veļa mazgāta šādā ūdenī pieņem dzeltenīgu nokrāsu,
• Stāvošā vai ūdenī ar lēnu caurteci var veidoties un vairoties dzelzs baktērijas, kuras gan nav kaitīgas veselībai,, bet rodas sarkanbrūni gļotveida nogulsnējumi, kas ar laiku var radīt cauruļvadu aizsērējumus un papildus nepatīkamu smaku.
Tā kā dzelzs ir nepieciešams cilvēka organisma normālai funkcionēšanai (10 līdz 50 mg dzelzs dienā), tā klātbūtne dzeramajā ūdenī nav veselībai kaitīga. Cilvēks dzelzi pārsvarā uzņem ar pārtiku un tikai 5 – 10 % no nepieciešamā dzelzs daudzuma tiek uzņemts ar ūdeni. Taču tā kā dzelzs paaugstināts daudzums izsauc izmaiņas ūdens garšā un izskatā, kā arī rada visas augstākminētās problēmas, Latvijā ir noteikta maksimāli pieļaujamā norma, jeb robežvērtība – 0.2 mg/l.

Mangāns dzeramajā ūdenī
Mangāns ir dabā bieži sastopams elements, un ūdenim filtrējoties caur zemes iežiem, mangāns izšķīdušā veidā nonāk gruntsūdeņos. Mangāns var uzkrāties zemākajos ūdenī mītošajos organismos, bet sastopams arī riekstos, pākšaugos, augļos un lapu dārzeņos. Problēmas saistībā ar palielinātu mangāna daudzumu dzeramajā ūdenī ir novērojamas jau sākot ar mangāna koncentrāciju 0.1mg/l, kad novērojamas ūdens garšas, krāsas un smaržas izmaiņas. Dzeramais ūdens, kurš satur mangānu robežās no 0.05 līdz 0.1mg/l, parasti ir lietojams ūdens patērētājiem.

Sulfāti dzeramajā ūdenī
Sulfāti dabā ir plaši sastopami. Sulfāti ir viena no lietus ūdens izšķīdušajām komponentēm. Gruntsūdeņos sulfāti nonāk, ūdenim skalojoties caur minerāliem, virszemes ūdeņos – izskalojoties no augsnes. Jūras ūdens satur apmēram 2700mg/l sulfātu, upju un ezeru ūdeņos sulfātu koncentrācija var svārstīties robežās no 0 līdz 630mg/l, gruntsūdeņos līdz 230mg/l. 29.04.2003. noteikumi Nr.235 nosaka maksimālo robežu 250mg/l, tomēr pēc 2013. gada maija, kad ekspluatācijā tika nodotas četras Jūrmalā esošās dzeramā ūdens sagatavošanas ietaises, sulfātu koncentrācija tīklā padotajā dzeramajā ūdenī nepārsniedz 201mg/l (Kauguros), 187mg/l (Jaudubultos), 169mg/l (Ķemeros) un 167mg/l (Dzintaros). Vienīgi Priedainē Veselības inspekcijā ir saskaņota īpašā norma, ka sulfātu saturs dzeramajā ūdenī līdz 15.11.2014. nedrīkst pārsniegt 448mg/l.

Ņemot vērā Jūrmalas pilsētas teritorijas īpatnības, apdzīvotības blīvumu un veidošanās vēsturi (apvienojoties atsevišķi izvietotiem ciemiem un pilsētām), ūdensapgādes pakalpojumi pagaidām nav pieejami daudziem Jūrmalas iedzīvotājiem. Tehniski un ekonomiski nav pamatota nepieciešamība savienot atsevišķos tīklus, līdz ar to pakalpojums dažādās Jūrmalas pilsētas daļās atšķiras. Īstenojot Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta I un II kārtu ir izdevies savienot daļu no pilsētas tīkliem, tādējādi nodrošinot pakalpojuma vienotu kvalitāti un pakalpojuma nodrošināšanas nepārtrauktību (izņemot gadījumus, kad ir avārijas situācijas tīklā). Diemžēl Jūrmalā vēl arvien ir noteiktas teritorijas, kurā centralizētu ūdens apgādes sistēmu piegādātajam dzeramajam ūdenim noteiktas īpašas normas (plašāka informācija pieejama VI mājas lapā internetā) attiecībā uz dzelzs un sulfātu saturu. Kā būtiskākā teritorija minama Priedaines rajons, kur šādas normas noteiktas jau trešo reizi. SIA „Jūrmalas ūdens" ir izstrādāts tehniskais projekts, lai arī šajā rajonā būtu iespējams nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni tomēr pagaidām trūkst finansējuma. SIA „Jūrmalas ūdens" cer, ka projekta realizācija būs iespējama, piesaistot Eiropas Savienības un Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējumu. Tieši šādā veidā, sekmīgi pilnībā rekonstruējot Ķemeru ūdens sagatavošanas ietaises, īpašās normas Ķemeru rajonā vairs nav nepieciešamas.

 

Informāciju sagatavoja SIA „Jūrmalas ūdens" Projekta ieviešanas vienība
t. 67811384, fakss 67811374, e-pasta adrese Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
informācija par projekta ieviešanu pieejama www.jurmalasudens.lv

 

 

 

 Šī gada 27.martā, Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu apmeklēja SIA „Rīgas ūdens” Bioloģiskās attīrīšanas staciju „Daugavgrīva”.

Zviedrijas karalis SIA „Rīgas ūdens” bioloģiskā attīrīšanas stacijā „Daugavgrīva” tika iepazīstināts ar  veiktajiem rekonstrukcijas darbiem slāpekļa un fosfora izmešu Baltijas jūrā samazināšanai.

Jāpiemin, ka 1998.- 2001.gadā tika veikta  vērienīga rekonstrukcija, kuras realizācijai SIA „Rīgas ūdens” no Zviedrijas valdības saņēma dāvinājumu 34,4 miljonu Zviedrijas kronu apmērā.

 

Kā ziņo no notikuma vietas, Zviedrijas Karaļa Kārļa XVI Gustava vizītes laikā tika uzdoti jautājumi par ieguldījumiem vides problēmu risināšanā, par SIA "Rīgas Ūdens" lomas nozīmīgumu iedzīvotāju dzīvē. Karalis interesējās arī  par to vai visi iedzīvotāji ir nodrošināti ar dzeramo ūdeni un vai visi notekūdeņi tiek savākti un attīrīti. Tā kā šobrīd noslēgumam tuvojas  jau minētais rekonstrukcijas projekts, kurš vērsts uz slāpekļa un fosfora daudzuma attīrītajos notekūdeņos samazināšanu, Karali interesēja projekta rezultāti,uzņēmuma nākotnes plāni un izaicinājumi vides uzlabošanas jomā.

Karalis sarunā ar SIA "Rīgas ūdens" pārstāvjiem un Rīgas mēru ieteica pievērst uzmanību vairākiem ar vidi saistītiem objektiem Zviedrijā, kuros tiek nodrošināta notekūdeņu attīrīšana un biogāzes izmantošana sabiedrības vajadzībām, piemēram, sabiedriskā transporta sistēmas darbināšanā, ar vismodernākajām tehnoloģijām.

 

Jau kopš 2011. gada SIA „Liepājas ūdens” veiksmīgi realizē projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 3. kārta”. Visus šajā Projektā paredzētos darbus plānots pabeigt jau šogad rudenī.

Šobrīd AS „UPB” turpina darbus Jāņa Asara ielā, kur tiek izbūvēts jauns kanalizācijas kolektors posmā no Ventspils ielas līdz Ābeļu ielai. Jāteic, ka iepriekš šajā dzīvojamo māju rajonā bija pieejami tikai centralizētie ūdensapgādes pakalpojumi, bet nu iedzīvotājiem būs iespēja novadīt sadzīves notekūdeņus centralizētajos kanalizācijas tīklos. Tādējādi arī būs iespēja likvidēt šobrīd esošās nosēdbedres, kas var piesārņot apkārtējo vidi.

Jau nākošnedēļ tiks uzsākti darbi Vītolu ielā, kur rekonstruēs esošo jau nolietoto kanalizācijas kolektoru. Bet pirms tam Ūliha ielā posmā no Kūrmājas prospekta līdz Vītolu ielai izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas kolektoru. Līdz ar to tiks atdalīti un savākti atsevišķi lietus ūdeņi.

Tūlīt arī sāksies M.Ķempes ielas kanalizācijas kolektora, kura diam. ir 400mm, rekonstrukcija posmā no tramvaja galapunkta līdz Rojas ielai. Šeit un vēlāk arī Ģenerāļa Baloža un Stārķu ielās renovāciju veiks, izmantojot beztranšeju rakšanas metodi, tas ir „zeķi”, kopā atjaunojot apmēram 1,5 km cauruļvadus. Šī metode ļaus ātri un bez liekiem apgrūtinājumiem satiksmes organizēšanā rekonstruēt iespaidīga izmēra cauruļvadus, netiks bojāts asfalta segums un pēc iespējas mazāk sagādās neērtību iedzīvotājiem.

Šī projekta ietvaros darbi vēl tiks veikti Amatas un Ābeļu ielās, kur tiks izbūvēti jauni ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadi. Tuvākai informācijai -Sarmīte Jēkabsone, tel. 63423417.

UZZIŅAI: SIA ‘’Liepājas ūdens’’ turpina realizēt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 3. kārta’’. Projekta kopējās izmaksas LVL 13,36 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 89,65 % jeb 11,98 miljoni latu, bet Liepājas pilsētas pašvaldība ieguldīs 1,38 miljonus latu. Savukārt SIA „Liepājas ūdens” segs PVN izmaksas par kopējo summu 2,94 miljoni latu.

PROJEKTU „ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LIEPĀJĀ, 3. KĀRTA” LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA.

FInansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros SIA „LIEPĀJAS ŪDENS”

PROJEKTA ADMINISTRATĪVās, FINANŠU UN TEHNISKās VADĪBas uzraudzību NODROŠINA lr viDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.

ES logo                       Liepajasudens                    KF logo

IEGULGĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

Piektdiena, 21 Februāris 2014 08:10

Valmieras ūdens 2013.gada darbības pārskats

 

SIA "Valmieras Ūdens"ir Valmieras pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība un pilntiesīgs biedrības "Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija" biedrs.

"Valmieras Ūdens" nodrošina ar ūdeni Valmieras administratīvo teritoriju, veic notekūdeņu pieņemšanu un attīrīšanu. Uzņēmums apkalpo arī Valmieras pagastu. 2013. gadā uzņēmums veiksmīgi attīstījās, īpaši jāatzīmē uzņēmuma sekmīgā darbība vides izglītības paaugstināšanas jomā. Pielikumā SIA "Valmieras ūdens" 2013. gada pārskata prezentācija.

SIA „Saltavots”, (reģ. Nr. 40103055793), Vildogas ceļš 2 Sigulda Siguldas novads, LV-2150, izsludina iepirkuma procedūru „Kanalizācijas tīklu paplašināšana Ķiparu rajonā Siguldas aglomerācijā”, id. Nr. SA 2014 01. Ūdenssaimniecības infrastruktūras būvdarbus plānots īstenot projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Siguldas novada Siguldas pilsētā, IV kārta”, id. Nr.3DP/3.5.1.1.0/13/IPIA/VARAM/005, ietvaros, piesaistot KF līdzfinansējumu.

Ar iepirkuma procedūras nolikumu var iepazīties mājas lapā: www.saltavots.lv , SIA „Saltavots” birojā Pils ielā 16B, Siguldā katru darbdienu no plkst. 8.00-12.00 un no plkst.13.00-15.00.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš  ir 2014. gada 24. februāris plkst.10.00.

Kontaktpersona: S. Zaharāne, tālr.67971729, fakss 67973502.

Jau kopš 2011. gada SIA „Liepājas ūdens” veiksmīgi realizē projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 3. kārta”. Arī visu pagājušo gadu uzņēmums cītīgi strādāja un, no kopumā pieciem noslēgtiem būvdarbu līgumiem, divi būvdarbu līgumi pilnībā tika pabeigti – ekspluatācijā pieņēma jauno notekūdeņu izvadu Baltijas jūrā un pabeidza būvdarbus līgumā „ Kanalizācijas cauruļvadu renovācija Liepājā”. Pavisam kopā līdz gada beigām darbi bija pabeigti 27 objektos dažādos Liepājas pilsētas rajonos.

Liels gandarījums ir par izbūvētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem dzīvojamo namu rajonos, kur līdz šim centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi nebija pieejami, tas ir Zaļās birzes rajons, kur kopumā no jauna izbūvēja 1,2km ūdensvadu un 1,4km kanalizācijas tīklus, kā arī Pļavu ielas rajons, kur attiecīgi tagad ir 2,7km jauni ūdensapgādes un 3,6km kanalizācijas tīkli. Pērnā gada decembrī ekspluatācijā pieņēma arī Ozolu ielas jauno ūdensvadu un kanalizācijas kolektoru posmā no Miera līdz Salmu ielai. Apjomīgi darbi paveikti arī Karostas rajonā, kur Spīdolas ielā vecās notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas vietā izbūvēja jaunu staciju, kā arī rekonstruēja ūdensapgādes tīklus apmēram kilometra garumā, bet kanalizācijas tīklus – 1,2 km garumā.

Pagājušā gadā daudzu kanalizācijas kolektoru renovācijai izmantojām cauruļvadu oderēšanas metodi, tas ir – „zeķi”. Ar šo metodi kopumā ir atjaunoti 6,3 km liela diametra kanalizācijas cauruļvadi Grīzupes, Koku, Raiņa, Pīlādžu un Tirgus ielās, Kārļa Zāles laukumā un Vecajā Ostmalā. Pats nozīmīgākais un apjomīgākais darbs tika paveikts, realizējot Brīvības ielas kanalizācijas kolektora ar diametru 1200mm renovāciju, kas notika vairākos posmos, tostarp arī īpaši sarežģītos apstākļos, kā piemēram zem dzelzceļa sliedēm.

Līdz pērnā gada beigām projektā kopumā paveiktais darbu apjoms ir iespaidīgs – izbūvēti vai rekonstruēti 29,5 km ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un rekonstruētas 3 notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas. Divu gadu laikā Projekta ietvaros Liepājas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanā ir ieguldīti 12,3 miljoniem latu.

Visus Projektā paredzētos darbus plānots pabeigt jau šogad rudenī. Darbi vēl tiks veikti Vītolu ielā, kur rekonstruēs esošo kanalizācijas kolektoru, kā arī Dunalkas, Egļu, Zāļu, Īsā, Ķoniņu, Amatas, J.Asara, Elizabetes un Ābeļu ielās, kur tiks izbūvēti jauni ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadi. Izmantojot „zeķes” metodi, tiks veikta liela diametra kanalizācijas kolektoru renovācija kopumā apmēram 1,5 kilometru garumā M.Ķempes, Ģenerāļa Baloža un Stārķu ielās.

Esam pateicīgi būvniekiem, gan AS „UPB” un AS „Per Aarsleff”, gan Personu apvienībai „BGS” par profesionālo darbu un labo sadarbību, kas vainagojusies ar kvalitatīvi veiktiem būvdarbiem noteiktajos termiņos. Tuvākai informācijai -Sarmīte Jēkabsone, tel. 63423417.

UZZIŅAI: SIA ‘’Liepājas ūdens’’ turpina realizēt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 3. kārta’’. Projekta kopējās izmaksas LVL 13,36 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 89,65 % jeb 11,98 miljoni latu, bet Liepājas pilsētas pašvaldība ieguldīs 1,38 miljonus latu. Savukārt SIA „Liepājas ūdens” segs PVN izmaksas par kopējo summu 2,94 miljoni latu.

PROJEKTU „ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LIEPĀJĀ, 3. KĀRTA” LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA.

 

FInansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros SIA „LIEPĀJAS ŪDENS”

 

PROJEKTA ADMINISTRATĪVās, FINANŠU UN TEHNISKās VADĪBas uzraudzību NODROŠINA lr viDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.

 

ES logo                       Liepajasudens                    KF logo

IEGULGĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

Liepajasudens  ES logo KF logo

SIA ''Liepājas ūdens'' turpina realizēt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ''Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 3. kārta''. Projekta kopējās izmaksas LVL 13,36 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 89,65 % jeb 11,98 miljoni latu, bet Liepājas pilsētas pašvaldība ieguldīs 1,38 miljonus latu. Savukārt SIA „Liepājas ūdens" segs PVN izmaksas par kopējo summu 2,94 miljoni latu.

Vēl viens objekts projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 3. kārta” ietvaros ir pieņemts ekspluatācijā. Pabeigti Jaunās ielas kanalizācijas kolektora rekonstrukcijas darbi posmā no Zirņu līdz Rudbāržu ielai. Šie darbi veikti saskaņā ar būvdarbu līgumu „Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Liepājā”, kas pērn noslēgts ar AS „UPB”.

Kopumā ir izbūvēts jauns kanalizācijas kolektors ar diametru 400mm 424metru garumā un uzstādītas 17 kanalizācijas akas. Pirms minētajiem būvdarbiem notekūdeņu cauruļvadi veidoja „zirnekļu tīklu” bijušā kombināta „Baltija” teritorijā. Ņemot vērā, ka tā nav Liepājas pilsētas pašvaldībai piederoša teritorija, šo tīklu apsaimniekošana bija sarežģīts process. Tagad visi kanalizācijas notekūdeņi tiek savākti Jaunās ielas kanalizācijas cauruļvadā un novadīti uz Ganību ielas kanalizācijas kolektoru, no kurienes tālāk nonāk sūkņu stacijā Zemnieku ielā.

SIA „Liepājas ūdens” vienlaicīgi veica arī jauna lietus notekūdeņu cauruļvada izbūvi, lai tie vairs nenonāktu sadzīves kanalizācijas sistēmā. Līdz ar to ir samazināta kanalizācijas sūkņu stacijas slodze, pārsūknējot notekūdeņus stipra lietus laikā.

Jau ir pabeigti un tuvākajā laikā plānots pieņemt ekspluatācijā kanalizācijas un ūdensapgādes cauruļvadu izbūves darbus Ozolu ielā posmā no Miera ielas līdz Salmu ielai. Šo būvdarbu rezultātā daudziem iedzīvotājiem ir dota iespēja saņemt kvalitatīvu dzeramo ūdeni no pilsētas ūdensapgādes sistēmas, kā arī likvidēt nosēdbedres, izbūvējot pieslēgumus centralizētai kanalizācijas sistēmai.

Sarmīte Jēkabsone

atbildīgā par publicitāti Projektā,

63423417

PROJEKTU „ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LIEPĀJĀ, 3. KĀRTA” LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA.

FInansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros SIA „LIEPĀJAS ŪDENS”

PROJEKTA ADMINISTRATĪVās, FINANŠU UN TEHNISKās VADĪBas uzraudzību NODROŠINA lr viDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.

Ieguldījums tavā nākotnē!

7 lapa no 7