Līdz aprīļa vidum SIA „Valmieras ūdens” laboratorija pārbaudījusi vairāk nekā 20 dzeramā ūdens paraugus, kas ņemti no tām lokālām tā ieguves vietām (akām, dziļurbumiem u.c.), kuras ikdienā izmanto Valmieras pilsētas iedzīvotāji. Laboratoriskajos izmeklējumos iegūtie dati liecina, ka trešdaļa dzeramā ūdens paraugi neatbilst kvalitātes rādītājiem un nav uzskatāms par drošu cilvēka veselībai.

                SIA „Valmieras ūdens” laboratorijas vadītāja Gunta Pavlovska:

                „Laboratorijas pārbaudītajos dzeramā ūdens paraugus pēc iegūtajiem rezultātiem var iedalīt trīs skaitliski līdzīgās grupās. Aptuveni desmit paraugi uzskatāmi par atbilstošiem labas kvalitātes dzeramajam ūdenim. Tikpat arī bija tādi, kuros ir novērojama baktēriju un/vai amonija jonu klātbūtne, bet to daudzums nav liels, tāpēc šāds ūdens vēl uzskatāms par vidējas kvalitātes rādītājiem atbilstošu. Taču trešdaļa ņemto paraugu uzrādīja lielu daudzumu baktēriju un arī amonija jonu, un šādas kvalitātes dzeramo ūdeni viennozīmīgi neieteiktu cilvēkiem lietot ikdienā, jo tas var negatīvi atsaukties uz veselību.”

                Akcija piedāvājums bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotā dzeramā ūdens kvalitāti no lokālajām tā ieguves vietām ietver ūdens testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Koliformas baktērijas ir plaši sastopamas apkārtējā vidē (augsnē un veģetācijā) un parasti ir nekaitīgas, neizraisa saslimšanu. Tomēr to klātbūtne norāda, ka līdzīgi tam, kādā veidā šīs baktērijas nokļuvušas ūdenī, tādā pat veidā pastāv iespēja tajā iekļūt patogēnām slimības izraisošām baktērijām. Piemēram, grodu akās koliformu baktēriju klātbūtne parāda, ka akā var iekļūt apkārtējās vides piesārņojums (lietus ūdeņi u.c.), ja akas grodi zaudējuši hermētiskumu vai arī tās virszemes daļa nav cieši noslēgta, un aka nav sen tīrīta. E.coli ir viens no koliformas baktēriju veidiem. To klātbūtne liecina par fekālu piesārņojumu. Ja ūdenī atrastas E.coli, pastāv lielāka citu patogēno baktēriju klātbūtnes iespējamība nekā, ja konstatētas tikai kopējās koliformas baktērijas. Savukārt amonija jonu klātbūtne ūdenī norāda uz iespējamo bakteriālo, notekūdeņu un dzīvnieku atkritumu piesārņojumu.

               

                Vēl līdz 2015.gada 19.jūnijam SIA „Valmieras ūdens” piedāvā pilsētas iedzīvotājiem bez maksas veikt dzeramā ūdens analīzes no lokālām tā ieguves vietām (akas, dziļurbumi u.c.), lai ar uzņēmuma sertificētas laboratorijas palīdzību pārliecinātos par ikdienā izmantotā ūdens kvalitāti.

                Bezmaksas analīzes var veikt ikviens, kurš Valmieras pilsētas teritorijā ikdienā izmanto aku kā dzeramā ūdens ieguves vietu, piesakot šo pakalpojumu SIA „Valmieras ūdens” Klientu apkalpošanas daļā Rūpniecības ielā 50 (tālr: 6 4226001). Pēc pieprasījumu apkopošanas sertificēti speciālisti dosies uz norādīto adresi, lai paņemtu ūdens paraugus, kas pēc tam tiks nogādāti laboratorijā. Pēc analīžu veikšanas tiks sagatavots pārskats par iegūtajiem rezultātiem.

 

Informāciju sagatavoja:
SIA "Valmieras ūdens"
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Ingrīda Kraukle
Mob. tel.: 26640333
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

ES logo    Liepajasudens   KF logo

 

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

 

SIA „Liepājas ūdens” šī gada 21. aprīlī noslēdza divus būvdarbu līgumus ar būvuzņēmējiem AS „UPB un SIA „Grobiņas SPMK”. Šie abi pretendenti tika atzīti par uzvarētājiem SIA ‘Liepājas ūdens” organizētajā būvdarbu iepirkumā „Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Liepājā un komunikāciju pārbūve Salmu ielā Liepājā, 4. kārta”, kas šoreiz tika sadalīts divās iepirkuma daļās.

Par pirmo iepirkumu daļu „Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Liepājā 2015, 4. kārta” būvdarbu līgums noslēgts ar SIA „Grobiņas SPMK”. Līgums paredz veikt ūdensapgādes cauruļvadu ar diametru 100mm izbūves darbus apmēram 1,45 km garumā un kanalizācijas cauruļvadu ar diametru no 200mm līdz 315mm izbūves darbus apmēram 1,84 km. Būvdarbu gaitā plānota ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Kungu, Kaļķu, Ķieģeļu un Ālandes ielās. Arī Salmu, Bernātu, Zaķu, Doņu un Vaļņu ielās un Ābeļu, Skuju un Užavas ielu rajonā. Minētajās ielās tiks nomainīti jau esošie, tehniski nolietotie gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas tīklu cauruļvadi.

Savukārt ar būvuzņēmēju AS „UPB” noslēgts būvdarbu līgums par iepirkuma otro daļu „Komunikāciju pārbūve Salmu ielā Liepājā, 4. kārta”. Šis būvdarbu līgums paredz ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadu, kā arī lietus kanalizācijas izbūvi un nolietojušos cauruļvadu pārbūvi Salmu ielā, posmā no Ganību līdz Pļavu ielai, Pļavu ielā, posmā no Salmu ielas līdz Sudraba Edžus ielai un Sudraba Edžus ielā, posmā no Pļavu līdz Bernātu ielai.

Pēc būvdarbu pabeigšanas centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamība privātmāju rajonu iedzīvotājiem palielināsies, kā arī pieaugs sniegto pakalpojumu kvalitāte.

Visus būvdarbus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem plānots pabeigt 2015. gadā. SIA „Liepājas ūdens” pateicas iedzīvotājiem par izpratni un pacietību būvdarbu laikā, kas, neapšaubāmi, sagādā neērtības.

Uzziņai-

SIA ‘’Liepājas ūdens’’ turpina realizēt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4. kārta’’. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1,9 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 88,9 % jeb 1,7 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzekļi ir 11,1%, kas ir 0,2 miljons eiro.

 

 

PROJEKTU „ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LIEPĀJĀ, 4. KĀRTA” LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA.

FInansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros SIA „LIEPĀJAS ŪDENS”

PROJEKTA ADMINISTRATĪVās, FINANŠU UN TEHNISKās VADĪBas uzraudzību NODROŠINA lr viDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.

ES logo     Liepajasudens     KF logo

 

SIA „Liepājas ūdens” šī gada 24. martā noslēdza būvdarbu līgumu ar būvuzņēmēju AS „Per Aarsleff” par kopējo summu 1,5 miljoni EUR. Uzņēmējs AS „Per Aarsleff” tika atzīts par uzvarētāju SIA ‘Liepājas ūdens” organizētajā būvdarbu iepirkumā „Uzlabojumi ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās Liepājā, 5. kārta”.

Minētais līgums tiek realizēts projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 5. kārta” ietvaros. Projektam ir piesaistīts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 1,5 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzekļi 0,33 miljons eiro apjomā.

Būvdarbu līgums paredz kanalizācijas cauruļvadu ar diametru no 350mm līdz 600mm atjaunošanu ar beztranšejas metodi, tas ir izmantojot oderēšanas metodi, apmēram 2,5 km garumā. Būvdarbi notiks Stārķu, J.Janševska, M.Gūtmaņa, Ventspils, Jūrmalas, Ģenerāļa Baloža, Klaipēdas, kā arī Spīdolas un Viršu ielas rajonā saskaņā ar uzņēmēja izstrādāto laika grafiku.

Tiks veikta arī ūdensapgādes, kanalizācijas un lietus kanalizācijas cauruļvadu pārbūve Bāriņu ielā posmā no Dārza līdz Zāļu ielai. Plānoti darbi arī Pērkones un Siguldas ielu rajonā, Mālu ielas rajonā un Kuldīgas ielā, kur tiks izbūvēti jauni ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadi apmēram 2,1 km garumā.

Visus būvdarbus saskaņā ar noslēgto līgumu plānots pabeigt 2015. gadā rudenī.

Sarmīte Jēkabsone

atbildīgā par publicitāti Projektā

63423417

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

 

PROJEKTU „ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LIEPĀJĀ, 3. KĀRTA” LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA.

FInansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros SIA „LIEPĀJAS ŪDENS”

PROJEKTA ADMINISTRATĪVās, FINANŠU UN TEHNISKās VADĪBas uzraudzību NODROŠINA lr viDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.

 

Trešdiena, 08 Aprīlis 2015 14:35

Sanistal ūdens dienas sākas jau rīt

Profesionālo risinājumu piegādātājs "Sanistal" aicina nozares profesionāļus uz "Ūdens dienām 2015” Sadarbībā ar "Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju", "Sanistal" Inženiertehnisko risinājumu departaments aicina ūdenssaimniecības, projektētājus un būvniekus apmeklēt izstādi un seminārus trešajās "Ūdens dienās", kas notiks no 9. līdz 10. aprīlim, Rīgā, Tīraines ielā 9.
Ūdensapgādes un ārējo tīklu ražotāju produktu un risinājumu izstādes atklāšana notiks 9.aprīlī plkst.9:30. Izstāde būs atvērta divas dienas un nozares profesionāļiem piedāvās gan produktu demonstrācijas, gan arī speciālistu konsultācijas. Apmeklētājiem būs iespēja aplūkot vadošo ūdensapgādes materiālu un tehnoloģisko risinājumu ražotāju sasniegumus: ACO, Geberit, Georg Fischer, Glynwed, Grundfos, Higa, Honeywell, Jafar, Kessel, Magnaplast, Pipelife, PSI, Rems, Roth, Rothenberger, Talis, Wavin.
 „Ūdens dienu” laikā būs pieejama arī daudzpusīga semināru programma par nozarei aktuālajiem jautājumiem – plastmasas cauruļvadu sistēmu priekšrocības, lietus notekūdeņu savākšana un novadīšana, dzeramā ūdens aizsardzība pret piesārņojumu, ES regulu prasības ūdensapgādes jomā u.c. Aicinām nozares profesionāļus izmantot iespēju apgūt jaunas zināšanas ūdensapgādes jomā.
"Sanistal" ir profesionālās tirdzniecības uzņēmums ar 21 gadu pieredzi Baltijas tirgū. Rīgā, Tīraines ielā 9 atrodas Sanistal Austrumeiropas grupas centrālais birojs un loģistikas centrs. Latvijā darbojas vairākas filiāles: Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Kuldīgā, Daugavpilī un Valmierā. "Sanistal" piedāvā profesionālus un tirgus situācijai atbilstošus risinājumus, paaugstinot klientu konkurētspēju tirgū. Informāciju sagatavoja:
Dace Kolesnikova
Sanistal Austrumeiropas grupas
Mārketinga komunikāciju vadītāja
+371 67018604
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Februāra mēnesī SIA „Binders” un SIA „Ostas celtnieks” pabeidza plānotos apakšzemes komunikāciju tīklu izbūves un rekonstrukcijas darbus, kurus veica Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta ”Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā 2.kārta” ietvaros pēc SIA „Valmieras ūdens” pasūtījuma. Kopumā ekspluatācijā tika nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli 30,7 kilometru garumā.

SIA „Valmieras ūdens” Attīstības daļas vadītājs Nauris Kalniņš:

„Sadarbību ar SIA „Binders” un SIA „Ostas celtnieks” uzsākām 2013.gada aprīlī, kad noslēdzām līgumus par būvdarbu veikšanu. Gandrīz divu gadu laikā paveikts liela apjoma darbs, lai arvien vairāk Valmieras pilsētas iedzīvotājus varētu nodrošināt ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un iespēju pievienoties centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Nenoliedzami, tas bija iespējams, pateicoties piesaistītajiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem 6,69 miljoniem eiro apmērā, savukārt SIA „Valmieras ūdens” ieguldījums šo divu būvdarbu līgumu izpildē sasniedza 1,12 miljoni eiro. Šo būvdarbu līgumu ietvaros tika izmantotas dažādas inovatīvas metodes, un būvniecības procesā pirmoreiz Valmierā varējām iepazīt mikrotunelēšanu, spiedvadu un pašteces kanalizācijas cauruļvadu rekonstrukciju ar uzlaušanu, liela diametra cauruļvadu oderēšanu ar impregnēta filca materiālu, cauruļvadu izbūvi ar horizontālās vadāmās urbšanas metodi. Iegūtā pieredze noteikti būs noderīga turpmāk.”

SIA „Ostas celtnieks” kopumā rekonstruēja un izbūvēja komunikācijas kopumā 17 kilometru garumā, radot 238 jaunas pieslēguma vietas maģistrālajam ūdensvadam un 168 pieslēguma vietas kanalizācijai. Būvniecība notikusi Avotu, Akmeņu, Andreja Upīša, Audēju, Cēsu, Diakonāta, Gaides, Garā, Gaujas, Jaunvāles, Jaunzemju, Krasta, Krāsotāju, Ķiršu, Leona Paegles, Lāčplēša, Linarda Laicena, Loku, Marijas, Mazā Loku, Pleskavas, Raiņa, Robežu, Rožu, Rūpniecības, Semināra, Smiltenes, Tērbatas, Ūdens, Ūdru, Vadu, Vidus, Vienības un Zaķu ielās Valmierā un Asteru, Āra, Beātes, Brīvības, Dāliju, Dzejnieku, Egļu, Jāņa Ruģēna, Jaunā, Jāņa Daliņa, Jāņa Ziemeļnieka, Lucas, Matīšu, Mazā Šķūņu, Palejas, Patversmes, Pilātu, Pīlādžu, Priežu, Purva, Riharda Gredzena, Rūjienas, Salacas, Savariņas, Strautu, Šķūņu, Valkas ielās Valmierā un Beverīnas novada Valmieras pagastā – ceļš Valmiera – Ģibži.

Tikmēr SIA „Binders” rekonstruējis un izbūvējis komunikācijas 13 kilometru garumā, radot 146 jaunas pieslēguma vietas maģistrālajam ūdensvadam un 283 pieslēguma vietas kanalizācijai. Būvniecība notikusi Imantas, Dūķeru, Dikļu, Nauču, Medņu, Ausekļa, Dauguļu, Straupes, Salnu, Jāņa Cimzes, Ceriņu, Pureņu, Koku, Vanagu, Meldru, Viršu, Smilšu, Brēžas, Voldemāra Baloža, Siguldas, Grants, Sūnu, Beites, Mednieku, Kaimiņu, Sloku, Kocēnu, Jaunā Smilšu, Leona Paegles, Kārlienas, Cempu, Lodes, Bāles, Mūrmuižas, Raunas, Dzelzsceļa ielās Valmierā un Kauguru pagasta “Kreses”, “Tūjas”, “Ziedi”, “Alejas”, “Pīlādži”, „Ceļš  pie Veckaņepēm”.

Lai veicinātu mājsaimniecību un komersantu interesi un paplašinātu iespējas pieslēgties centralizētajiem komunikāciju tīkliem, no 2015.gada būtiski tika izmainīti principi maksas noteikšanai par pievienošanos maģistrālajiem tīkliem. Tā dzīvojamām ēkām, sabiedriskajiem un komercobjektiem šobrīd ir noteikta vienota pievienošanās maksa 27,88 procentu apmērā no reālajām pievienojuma vietas izbūves izmaksām, kuras daļa 2015.gadā sastāda 121 eiro (ieskaitot PVN), par ūdensapgādes  un tikpat arī kanalizācijas pievienojumu. Sabiedrisko un komercobjektu īpašniekiem jāņem vērā, ka gadījumā, ja nepieciešami papildu ieguldījumi, lai „Valmieras ūdens” komunikācijas piemērotu uzņēmuma vajadzībām atbilstoši būvprojektam, jārēķinās ar papildu izmaksām.

Projekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta” ir viens no apjomīgākajiem projektiem, kāds tiek īstenots Valmieras pilsētā. Tas paredz kopumā izbūvēt un rekonstruēt 25,3 km ūdensvada un 25,7 km kanalizācijas tīklu, radīt 540 jaunas pieslēguma vietas maģistrālajiem ūdensapgādes tīkliem un 710 jaunas kanalizācijas pieslēguma vietas.

Šobrīd projekta ietvaros darbus turpina SIA „Siltums Jums”, kas aprīlī plāno pabeigt komunikāciju rekonstrukciju izbūvi 6,7 kilometru garumā, savukārt par vēl 2,3 kilometru ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūves veikšanai SIA „Valmieras ūdens” izsludinājis iepirkuma procedūru – atklātu konkursus. Projekta kopējās izmaksas sastāda 12 900 588,72 euro bez PVN.

Aktuālāko informāciju par SIA „Valmieras ūdens” remontdarbu aktualitātēm un slēgto ielu posmu apbraucamajiem ceļu posmiem var iegūt interneta vietnē www.valmierasudens.lv, kā arī sekojot sociālajā tīklā Twitter kontam @valmierasudens.

 

ES logo  Valmieras-udens-logo color    KF logo

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

Piektdien, 20.februārī, Ventspils pilsētas domes sēdē tika saskaņots pašvaldības SIA „ŪDEKA” plānotā investīciju projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, V kārta” (turpmāk- „Projekta V kārta”) tehniski ekonomiskais pamatojums un projekta iesniegums, ko pašvaldības SIA „ŪDEKA” plāno iesniegt LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā līdz š.g. 6.martam.

Projekta V kārtas īstenošana iespējama vēl iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda (no 2007. – 2013. gadam) ietvaros, novirzot šim mērķim iepriekšējo kārtu attiecīgās aktivitātes neizlietoto Kohēzijas fonda līdzfinansējumu un virssaistību finansējumu, kā arī vairāku citu atbildīgās ministrijas pārziņā esošo Kohēzijas fonda aktivitāšu ietvaros izveidojušos finansējuma atlikumu, ko nav iespējams izlietot attiecīgo aktivitāšu ietvaros.

Projekta V kārtu paredzēts īstenot 2015. gadā, tās ietvaros būvdarbi kopā deviņos objektos plānoti no aprīļa līdz novembrim.

Tā kā Ventspilī tīklu pārklājums pašlaik aptver visus pilsētas rajonus, kuros apdzīvotība un mājsaimniecību skaits ekonomiski pamato centralizētās sistēmas esamību tajos (98,3%), plānots, ka turpmākās Ventspils ūdenssaimniecības attīstības aktivitātes vairāk koncentrēsies uz novecojušo tīklu pārbūvi un atjaunošanu. Kopumā projekta aktivitātes ietver esošā ūdensvada pārbūvi 391 m garumā un 3941 m pašteces kanalizācijas tīklu pārbūvi pilsētas kreisā krasta centrālā rajonā.

Kā ierasts Ventspilī, vienlaikus ar apakšzemes komunikāciju izbūvi vai atjaunošanu, pateicoties Ventspils pašvaldības atbalstam un finansējumam, tiek sakārtota arī virszemes infrastruktūra. Šajā gadījumā, pārbūvējot novecojušās caurules iekšpagalmos, pagalmi tiks arī labiekārtoti un modernizēti. Savukārt, kanalizācijas kolektoru pārbūvei piecos ielu posmos tiks izmantota cauruļvadu oderēšanas metode, līdz ar ko esošais segums nav jāmaina. Jau iepriekšējos projektos 2011. un 2013.gadā šī metode tika izmantota Jūras ielas un Brīvības ielas kanalizācijas tīklu pārbūvē.

Projekta īstenošanas rezultātā ir plānots samazināt ūdens zudumus un samazināt notekūdeņu infiltrāciju, kā arī samazināt energoresursu patēriņu un uzlabot  iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.Kopējās izmaksas (bez PVN) Projekta V kārtā plānotas 1,9 milj. EUR apmērā, t.sk. plānotie Kohēzijas fonda līdzekļi – 1,550 milj. EUR jeb 77,947039 % no atbalstāmajām izmaksām, savukārt pašvaldības SIA “ŪDEKA” līdzfinansējums sastāda atlikušo summu jeb 0,438 milj. EUR.

Sagatavoja :E.Pētersone

Sabiedrisko attiecību speciāliste

2 6332728, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

PROJEKTU ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA VENTSPILĪ, V KĀRTA LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA. FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJS ŠĪ PROJEKTA IETVAROS IR PAŠVALDĪBAS SIA ŪDEKA. PROJEKTA ADMINSITRATĪVĀS, FINANŠU UN TEHNISKĀS VADĪBAS UZRAUDZĪBU NODROŠINA LR VIDES AIZSARDZĪBAS UN ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.

Udeka KF

SIA „Liepājas ūdens” šī gada 10. februārī noslēdza būvdarbu līgumu ar būvuzņēmēju Ceļu tiltu būves SIA „Binders” par kopējo summu EUR 595 555,55. CTB SIA „Binders” tika atzīts par uzvarētāju SIA ‘Liepājas ūdens” organizētajā būvdarbu iepirkumā „Kanalizācijas kolektora renovācija Ģenerāļa Baloža ielā Liepājā, 4. kārta” un tiek realizētsprojekta „Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4. kārta” ietvaros.

Būvdarbu līgums paredz kanalizācijas kolektora ar diametru 600mm atjaunošanu 900 metru garumā Ģenerāļa Baloža ielā posmā no Zemgales ielas līdz Pulkveža Brieža ielai. Šobrīd esošo dzelzsbetona kolektoru, kas atrodas 2,5 līdz 4,5 metru dziļumā atjaunos, izmantojot beztranšeju rakšanas – oderēšanas metodi, vai tā saukto „zeķes” ievilkšanu. Līdz ar to būvdarbi tiks veikti bez lieliem un apgrūtinošiem zemes rakšanas darbiem un minimāliem traucējumiem gan satiksmes organizēšanā, gan apkārtējiem iedzīvotājiem.

Atjaunotā kolektora kalpošanas ilgums būs nodrošināts vismaz turpmākos 50 gadus, un, ņemot vērā, ka šis kolektors atrodas ielā, kur notiek intensīva satiksme un avāriju novēršana tajā prasītu ne mazums pūļu, šī problēma tiks atrisināta.

Darbu laikā tiks veikta arī esošo kanalizācijas aku rekonstrukcija, novēršot lietus ūdeņu infiltrāciju kolektorā.

Visus būvdarbus saskaņā ar noslēgto līgumu plānots pabeigt šogad līdz vasaras beigām.

 

ES logo           KF logo          Liepajasudens

SIA ‘’Liepājas ūdens’’ turpina realizēt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4. kārta’’. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1,9 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 88,9 % jeb 1,7 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzekļi ir 11,1%, kas ir 0,2 miljons eiro.

 

 

 

Sarmīte Jēkabsone

atbildīgā par publicitāti Projektā,

63423417

 

 

 

PROJEKTU „ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LIEPĀJĀ, 4. KĀRTA” LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA.

FInansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros SIA „LIEPĀJAS ŪDENS”

PROJEKTA ADMINISTRATĪVās, FINANŠU UN TEHNISKās VADĪBas uzraudzību NODROŠINA lr viDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.

 

 

„Sanistal” kopā ar „Grundfos” 11. februārī piedalīsies biznesa izglītības biedrības „Junior Achievement – Young Enterprise Latvija” rīkotajās „Ēnu dienās”. Uzņēmumus apmeklēs un ar ikdienas darba procesu iepazīsies 19 topošie speciālisti no „Rīgas Celtniecības koledžas”.

„Ēnu dienās” topošie speciālisti tiks iepazīstināti ar pārdošanas inženieru ikdienas darbu „Sanistal” centrālajā ofisā Rīgā. Pēc „Sanistal” apmeklējuma „Rīgas Celtniecības koledžas” 2. kursa studenti apmeklēs „Grundfos” pārstāvniecību, kur tiks iepazīstināti ar jaunākajiem „Grundfos” sasniegumiem ūdensapgādes un apkures risinājumu jomā.

„Sanistal” ir profesionālās tirdzniecības uzņēmums ar 21 gadu pieredzi Baltijas tirgū, nodrošinot klientus ar kvalitatīviem risinājumiem apkures, ventilācijas un ūdensapgādes jomā, kā arī apkalpojot metālapstrādes uzņēmumus un citus ražotājus ar industriāliem materiāliem, darbarīkiem un darba galdiem. „Sanistal” ir ilggadēja sadarbība ar profesionālām izglītības iestādēm un augstskolām Latvijā, piedāvājot studentiem prakses iespējas un nodrošinot materiālus profesionālajiem konkursiem. „Sanistal” strādā vairāk kā 120 darbinieki, t.sk. profesionālo izglītības iestāžu absolventi.

„Grundfos” ir viens no pasaules vadošajiem sūkņu ražotājiem ar vairāk nekā 16 000 darbinieku un ražošanas apjomiem 17 miljoni sūkņu gadā. Uzņēmums dibināts 1945. gadā Dānijā. „Grundfos” piedāvā plašu sortimentu – visaugstākās kvalitātes izstrādājumus praktiski visās ūdenssūkņu pielietojumu jomās: apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu sūkņus, ūdensapgādes un kanalizāciju sistēmu sūkņus, kā arī sūkņus dažādiem industriālajiem pielietojumiem. „Grundfos” ir ieviesis daudzas inovācijas, kas ir kļuvušas par nozares standarta risinājumiem.

„Ēnu dienas” mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum.

Informāciju sagatavoja:

Dace Kolesnikova

„Sanistal” Austrumeiropas Grupas

Mārketinga komunikāciju vadītāja

+371 67018604

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

10/02/2015

Pērnā gada nogalē, 19. decembrī ekspluatācijā tika pieņemts pirmais objekts būvdarbu līgumā „Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Liepājā, 4. kārta” – ūdens padeves maģistrāles izbūve Slimnīcas ielā. Darbus veica SIA „EVICON” būvnieki. Būvdarbi tika uzsākti jau vasarā un bija vieni no svarīgākiem, jo to rezultātā Liepājas centrālai slimnīcai nu ir nodrošināti divi neatkarīgi dzeramā ūdens ievadi, attiecīgi palienot ūdens padeves stabilitāti un drošību. Kopumā ir izbūvēts maģistrālais ūdensvads 460 metru garumā, uzlikti trīs jauni ugunsdzēsības hidranti un pārbūvēts vecais maģistrālā ūdensvada sadalošais mezgls Grīzupes un Kapsēdes ielu krustojumā.

Šobrīd, kamēr laika apstākļi vēl to ļauj, darbi tiek veikti Ābeļu un Skuju ielās. Jau ir pārbūvēts ūdensvada posms Ābeļu ielā no Skuju līdz Miežu ielai. Posmos, kur līdz šim nav bijuši kanalizācijas tīkli, tie tiks izbūvēti, savukārt, vecie ūdensapgādes tīkli, pārbūvēti. Tādējādi tiks likvidēti ūdensapgādes cauruļvadi, kas šķērsoja dažādus un vairākus gruntsgabalus. Vienlaicīgi tiek izbūvēti arī jauni ūdensapgādes pieslēgumi katrai dzīvojamai mājai, dodot iespēju katram nama īpašniekam pievienot savas komunikācijas pilsētas centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem. Kopumā šajā dzīvojamo māju rajonā, gan minētajā Ābeļu ielā, gan Skuju un Užavas ielās, plānots izbūvēt 1210 m garus jaunus ūdensapgādes cauruļvadus.

Joprojām turpinās komunikāciju izbūves darbi Salmu, Doņu un Ālandes ielās. Salmu un Doņu ielās daļēji jau ir izbūvēti lietus notekūdeņu savākšanas kolektori un pārbūvēti sadzīves kanalizācijas cauruļvadi. Kaļķu ielā, posmā no Zirņu līdz Ālandes ielai, vietās, kur līdz šim ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli nav bijuši, tiek izbūvēti jauni, savukārt esošos, vecos tīklus – pārbūvē. Ālandes ielā posmā no Jaunās ielas līdz Kaļķu ielai ir jau izbūvēts lietus notekūdeņu savākšanas kolektors un pārbūvēts sadzīves kanalizācijas kolektors.

Visās ielās kanalizācijas un ūdensvada pievadi dzīvojamām mājām tiks izbūvēti līdz ielu sarkanai līnijai. Un arī šajos rajonos iedzīvotājiem būs iespēja pievienot savas komunikācijas pārbūvētajiem ielu tīkliem, lai saņemtu kvalitatīvus centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus.

 

Papildu informācijai-SIA ‘’Liepājas ūdens’’ turpina realizēt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4. kārta’’. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1,9 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 88,9 % jeb 1,7 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzekļi ir 11,1%, kas ir 0,2 miljons eiro.

 

Sarmīte Jēkabsone

atbildīgā par publicitāti Projektā,

63423417

 

                     ES logo        Liepajasudens      KF logo

PROJEKTU „ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LIEPĀJĀ, 4. KĀRTA” LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA.

FInansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros SIA „LIEPĀJAS ŪDENS”

PROJEKTA ADMINISTRATĪVās, FINANŠU UN TEHNISKās VADĪBas uzraudzību NODROŠINA lr viDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

2014. gadā SIA „Jūrmalas ūdens” bieži informēja iedzīvotājus par satiksmes ierobežojumiem, kas radās saistībā ar ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūvi dažādos Jūrmalas rajonos, jo pazemes komunikācijas tika būvētas gan Kauguros un Slokā, gan Mellužos un Valteros, kā arī Kaugurciemā un Ķemeros. Noslēdzot pagājušo gadu, esam gandarīti, jo paveiktais darbs norāda uz to, ka 2015. gadā izdosies centralizētos tīklus nodot ekspluatācijā, un daudziem Jūrmalas iedzīvotājiem tagad būs iespēja izmantot kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus, kur līdz šim tie nebija pieejami.

 

 

Darbi turpināsies līdz gada beigām

Kopējais tīklu garums (ar visiem pievadiem līdz īpašumu robežai), ko plānots izbūvēt Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II un III kārtā, ir vairāk nekā 150 kilometru, tāpēc ir piesaistīts būtisks Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, kā arī Jūrmalas pilsētas domes ieguldījums. Bez šāda finansējuma tīklu izbūve nebūtu iespējama, jo izmaksās ietilpst ne tikai būvdarbi un materiāli, bet arī ceļu seguma demontāža un atjaunošana, kas veido būtisku izmaksu daļu. Tik apjomīgus tīkla paplašināšanas darbus viena gada laikā veikt nav iespējams, tāpēc 2015. gada sākumā plānots nodot ekspluatācijā izbūvētās komunikācijas Kauguros un Slokā, kā arī Mellužos un Valteros, savukārt citos rajonos intensīvi izbūves darbi un līdz ar to arī satiksmes ierobežojumi turpināsies līdz pat gada beigām. Lūdzam iedzīvotājus būt iecietīgiem un saprotošiem, jo projekta mērķis ir kvalitatīvu ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana un dzīves kvalitātes uzlabošana visiem jūrmalniekiem. Plašāka informācija un kartogrāfiskais materiāls pieejams SIA „Jūrmalas ūdens” mājaslapā www.jurmalasudens.lv.

Izbūve un pārbaudes ir apjomīgs process

Būvdarbu norises laikā bieži saņemam iedzīvotāju jautājumus par to, kāpēc viena iela jāpārrok vairākas reizes, tomēr atbilstīgi tīklu izbūves specifikai vispirms tiek ieguldīts maģistrālais ūdensvads, pēc tam izbūvēti pieslēgumi, pēc tam būvbedre tiek aizbērta un veiktas nepieciešamās pārbaudes. Tieši hidrauliskās pārbaudes parāda tās vietas, kur tīklā ir noplūdes un nepieciešams labot savienojumu hermētiskumu, un to iespējams veikt, atrokot jau iebūvētu posmu. Tikai pēc tam, kad pārbaudēm ir pozitīvi rezultāti, posms uzskatāms par izbūvētu un var atjaunot ceļu segumu un veikt labiekārtošanu. Vairākkārtēja būvbedres atrakšana un aizbēršana var būt nepieciešama arī tādēļ, lai iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi viņu īpašumiem, un to veic būvnieki atbilstīgi noslēgtajiem līgumiem.

Kā varēs saņemt centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus?

Vietās, kur tīkli jau ir izbūvēti un tuvākajā laikā tiks nodoti ekspluatācijā, aicinām iedzīvotājus vērsties SIA „Jūrmalas ūdens” un pieprasīt tehniskos noteikumus (tehniskās daļas tālruņa numurs 6781136367811363), lai izstrādātu būvprojektu (1. grupas apliecinājuma karti inženierbūvēm) un izbūvētu pagalma tīklus, kas nodrošinās gan ūdensapgādes, gan sadzīves kanalizācijas novadīšanas un atbilstošas attīrīšanas pakalpojumus. Tā kā tīkli tiek izbūvēti pa ielām un rajoniem, aicinām iedzīvotājus apvienoties un izstrādāt pieslēgumu izbūves shēmas vairākiem īpašumiem vienlaikus, – tas būs ekonomiski izdevīgāk, nekā veikt to katram individuāli.

Iedzīvotāji bieži vien jautā arī par tīklu izbūves izmaksām pagalmā, tomēr tās atkarīgas no vairākiem apstākļiem: piemēram, no tīkla garuma, kas jāizbūvē no pieslēguma vietas līdz mājai; ir vai nav jāšķērso pagalmā esošās komunikācijas u. tml. Vēl būtisks jautājums – kas veic tīklu izbūvi? Ja to plānojat uzticēt būvniekam, iesakām pirms tam veikt nelielu cenu aptauju. Vēl var pieaicināt speciālistu, un tad izmaksas būs ievērojami zemākas.

Tie iedzīvotāji, kuri līdz vasarai būs izņēmuši tehniskos noteikumus un izbūvējuši tīklus pagalmā, kā arī būs noslēguši līgumu ar SIA „Jūrmalas ūdens”, varēs lietot pakalpojumu uzreiz pēc maģistrālo jeb ielu tīklu nodošanas ekspluatācijā.

Projektus "Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta"  un "Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība III kārta" līdzfinansē Eiropas Savienība.

 

Finansējuma saņēmējs projektos ir SIA "Jūrmalas ūdens"

Projektu tehniskās, administratīvās un finanšu vadības uzraudzību nodrošina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

 

ES logo    Jurmalas udens  Jurmala KF logo

Ieguldījums Tavā nākotnē!

 

Informāciju sagatavoja

SIA „Jūrmalas ūdens”

Projekta ieviešanas vienība