Izbūvēts ūdensapgādes tīkls 63,4 km un kanalizācijas tīkls 39,9 km garumā, izbūvēti 1519 ūdensapgādes un 1191kanalizācijas pieslēgumi, izbūvēts spiedkanalizācijas tīkls 5,5 km garumā, kā arī  izbūvētas sešas kanalizācijas sūkņu stacijas – šāds darba apjoms par 27,4 miljoniem euro paveikts SIA “Jūrmalas ūdens” īstenotajā projektā “Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta”.

Ceturtdien, 17. decembrī svinīgajā projekta noslēguma pasākumā SIA “Jūrmalas ūdens” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Antonovs kā pirmajiem pateicās būvniekiem, kuri īstenoja šo projektu, kā arī projekta tehniskajam uzraugam un autoruzraugam. “Paldies arī mūsu projekta ieviešanas grupai – pateicoties viņiem, darbs iet uz priekšu, un mēs esam pabeiguši projekta otro kārtu! Vēlreiz visiem paldies par izturību, jūs visi esat malači,” pauda V. Antonovs.

“Mums šis bija pirmais tik liela mēroga projekts šajā pilsētā, un tagad, atskatoties uz paveikto darbu jāatzīst, ka mums tas bija kā darbs kūrortā. Pilsēta – kūrorts, ar atbilstošām prasībām pret darbu kvalitāti, un arī sabiedrība, kurai arī salīdzinoši ir lielākas prasības. Mums tas bija ļoti interesants projekts. Liels paldies personālam, kurš diendienā ar mums kopā strādāja – attiecības bija ļoti korektas. Lai Dievs dod mums šādu sadarbību turpināt,” apmierināts ar darbu gaitu bija arī projekta pēdējā ekspluatācijā nodotā Kaugurciema, Vaivaru, Asaru un Mellužu posma ģenerāluzņmēmēja, SIA “Ostas celtnieks” valdes priekšsēdētājs Konstantīns Bursakovskis.

Tehniskā projekta izstrādes un autoruzraudzības pārstāvis SIA “Aqua-Brambis” valdes priekšsēdētājs Aivars Brambis uzsvēra, ka projekta īstenošanas lielākais ieguvums ir tas, ka celtniecības brigādes šai laikā ir iemācījušās kvalitatīvāk strādāt: “Nevienā objektā nekad tā nav bijis, ka būtu iztikuši bez kļūdiņām – tā nemēdz būt -, bet kļūdas tika risinātas un novērstas. Objekts ir gatavs. Paldies visiem!”

Jūrmalas pilsētas domes Transporta un komunālo lietu komitejas priekšsēdētājs, deputāts Jānis Lediņš pievienojoties apsveikumiem par paveikto darbu, atzīmēja: “Paldies par paveikto, vēl jau gan priekšā ir III un IV kārtas, bet saistībā ar nodoto kārtu tagad sākas lielākais darbs – pieslēgumu izbūve. Ceru, ka arī šajā darbā “Jūrmalas ūdens” būs uzdevumu augstumos un darbs ritēs pietiekami raiti.” SIA “Jūrmalas ūdens” tehniskais direktors Guntis Klīve šai sakarā atzina pieslēgumu izbūve jau notiek, un iedzīvotāju ieinteresētībā liela nozīmē bija vienkāršotās dokumentācijas sakārtošanas ieviešana rudenī: “Ar šo brīdi iesniegumu skaits palielinājās, un arī faktiski izbūvēto pieslēgumu skaits strauji pieauga, taču protams, vēl mūs visus gaida liels darbs.”

"Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta":

  1. Kauguru, Jaundubultu un Dzintaru ŪSI tehnoloģiju papildināšana ar sulfātu atdalīšanas (nanofiltrācijas iekārtām), kā arī pilnīga Ķemeru ŪSI rekonstrukcija, nodrošinot gan atdzelžošanas, gan nanofiltrācijas procesu;
  2. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Mellužos – Valteros, Kauguros un Slokā, kā arī Kaugurciemā, Vaivaros, Asaros un Mellužos, kur kopā izbūvēts:

-          Ūdensapgādes tīkls 63,4 km;

-          Kanalizācijas tīkls 39,9 km;

-          ūdensapgādes pieslēgumi 1519 gab.;

-          kanalizācijas pieslēgumi 1191 gab.;

-          spiedkanalizācijas tīkls 5,5 km;

-          kanalizācijas sūkņu stacijas 6 gab.

 

Jurmala KFlogo

 Projektu "Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekts, II kārta" līdzfinansē Eiropas Savienība.

 Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros ir SIA "Jūrmalas ūdens".

Projekta tehniskās, administratīvās un finanšu vadības uzraudzību nodrošina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

 

 

Foto (no kreisās): SIA “Jūrmalas ūdens” Projektu ieviešanas vienības vadītājs Aivars Kamarūts, būvuzraugs Lauris Sbitņevs no SIA “Infrades”, projekta autore Ilze Libkovska no SIA “Aqua-Brambis”, būvinspektors Juris Upmalis, Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas galvenā arhitekta p.i.Bruno Livkišs, SIA "Ostas Celtnieks" projektu direktore Dace Vītola-Smusa un SIA “Jūrmalas ūdens” tehniskais direktors Guntis Klīve paraksta pēdējo Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtas būvniecības posma pieņemšanas-nodošanas aktu.

“Šodien jāuzsver Jūrmalas domes aktivitāte ūdenssaimniecības projektu realizācijā. Prieks par kārtējo pabeigto darba posmu. Paldies Jūrmalai par to, un novēlu turpināt tādā pašā kvalitātē,” otrdien, atklājot paplašinātos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus Kauguros un Slokā, kas izbūvēti realizējot projektu “Jūrmalas ūdenssaimniecības  attīstības projekts, II kārta”, pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars.

Savukārt Jūrmalas pilsētas Domes Transporta un komunālo lietu komitejas vadītājs, deputāts Jānis Lediņš, pēc pateicības vārdiem projekta realizētājiem, atklāšanā pauda: “Man ir prieks, ka varu būt klāt jau trešajā šādu objektu nodošanā ekspluatācijā, un ceru, ka arī turpmāk tā ies uz priekšu un iedzīvotāji to novērtēs, pieslēdzoties pie šiem tīkliem.”

Gan domes pārstāvis, gan SIA “Jūrmalas ūdens” (projekta pasūtītājs) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Antonovs un uzņēmuma Projekta ieviešanas vienības vadītājs Aivars Kamarūts, pauda pateicību VARAM par iespēju projekta īstenošanā piesaistīt ES Kohēzijas fonda līdzekļus. “Paldies VARAM par finansiālo atbalstu un cerams, ka šī sadarbība turpināsies,” jau uz tālāku pilsētas attīstību raudzījās V. Antonovs.

E.Tavars atzina, ka šī projekta posma atklāšana no vides aizsardzības viedokļa ir simboliska: “Latvijā tautas Atmoda sākās ar Daugavas aizsardzību, Jūrmalā ar Lielupes aizsardzību – vides aktīvisti kādreiz pulcējās protestos, lai iebilstu pret upes piesārņošanu, pie kādreizējās Slokas papīrfabrikas, kas atrodas tepat blakus. Šodien atklājām ūdensapgādes un kanalizācijas jaunizveidoto posmu, kas ir kā turpinājums šim kādreiz iesāktajam ceļam uz sakoptu un drošu vidi.” Viņš arī uzsvēra, ka ūdensvads ir viens no pilsētas drošības avotiem, tāpēc ministrija aktīvi strādā, lai nākamajā plānošanas periodā pašvaldībām iedalītu ES fondu līdzekļus pieslēgumu izbūvēšanai.

Aivars Kamarūts informēja, ka iedzīvotāji jau ir novērtējuši šo darbu un aktīvi pieslēdzas pilsētas tīkliem. Arī viņš uzsvēra, ka kanalizācijas tīklu izbūve šajā rajonā ir nozīmīgs solis pilsētvides sakārtošanā: “Izsmeļamās kanalizācijas bedres nav pilsētai drošākais risinājums, jo sevišķi rajonos, kas atrodas tik tuvu pie upes, pie tik augstiem grunstūdeņiem, kādi ir šajā vietā. Un jo vairāk tāpēc, ka Jūrmalā kā kūrortpilsētā tik augstā vērtē un cieņā ir Zilā karoga statuss pludmalēm,” teica A. Kamarūts.

Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Kauguros un Slokā

Objekts izbūvēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Izbūvētie apjomi:

  • Ūdens maģistrālie tīkli 7 km;
  • Ūdens sadales tīkli 8,3 km;
  • pieslēgumi ūdensvadam 581 gab.;
  • Kanalizācijas pašteces vadi 13,2 km;
  • Kanalizācijas spiedvadi 1,4 km;
  • Pieslēguma atzari kanalizācijas tīklam 531 gab.;
  • Kanalizācijas sūkņu staciju izbūve 2 gab..

Kopējā būvdarbu līguma summa (bez PVN) EUR 5 323 681.50.

Būvdarbu veicējs SIA “Velve”.

Inženieris un būvuzraudzības pakalpojumu nodrošināja SIA “Infrades”.

Tehniskā projekta izstrāde un autoruzraudzība SIA “Aqua-Brambis”.

 

Jurmala KFlogo

Projektu "Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība III kārta" līdzfinansē Eiropas Savienība.

Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros ir SIA "Jūrmalas ūdens".

Projekta tehniskās, administratīvās un finanšu vadības uzraudzību nodrošina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Papildus informācija:

Jānis Vilnītis (20217752)

SIA “Jūrmalas ūdens”

„Sanistal” Industriālais departaments piedalīsies izstādē „Tech Industry 2015” no 26. novembra līdz 28. novembrim, prezentējot „StockMASTER” pašapkalpošanās iekārtas un pārstāvot vadošos ražotājus metālu, metālapstrādes un metināšanas iekārtu, darba rīku un darba aizsardzības jomā.

„Sanistal” Grupas uzņēmumi Eiropā piedāvā „StockMASTER”, kas piemērots tiem ražotājiem, kuriem svarīgi samazināt ražošanas izmaksas. Klientu pieredze liecina, ka ar „StockMASTER” ir iespējams samazināt inventāra un izejmateriālu patēriņu par vismaz 20%. Pašapkalpošanās iekārtas var pielāgot ikviena ražotāja vajadzībām, veicot programmas uzstādījumus, nosakot preču daudzumus un ievietojot tajā tikai nepieciešamākos produktus: personīgās drošības preces; rokas instrumentus; elektroinstrumentu piederumus; metināšanas piederumus; smilšpapīru/slīpējamos materiālus; ķīmiskos/ izsmidzināmos produktus; frēzēšanas un urbšanas nolietojamos materiālus; tehnisko sortimentu; citus produktus.

 

„StockMASTER” prezentācija notiks 27. novembrī, plkst. 14:00, izstādē „Tech Industry 2015” Rīgā, Ķīpsalā, konferenču zālē Nr.1. Iespēja apskatīt iekārtas darbībā un saņemt individuālās konsultācijas būs ikvienam interesentam „Sanistal” stendā A3.

„Sanistal” stendā būs iespēja iepazīties ar vadošo ražotāju piedāvājumu industriālo preču segmentā: nerūsējošais tērauds „Dacapo”, metināšanas iekārtas „Migatronic” un metināšanas robots un plazmas griešanas iekārtas „ESAB”, nosūkšanas sistēma „Kemper” metināšanas nolietojamie materiāli „Oerlikon”, metināšanas maskas „3M”, darba apģērbs metinātājiem „Weldas”, elektroģeneratori „SDMO”, „GenSet” un „Hyndai”, abrazīvie diski „Rhodius”, metālapstrādes instrumenti „Alfra”, instrumenti profesionāļiem „Format” un „Knipex”, dozēšanas sūkņi „Grundfos”. Stenda apmeklētājiem būs iespējams tikties ar speciālistiem, iegūt tehnisko informāciju un vērot iekārtu un instrumentu demonstrācijas.

 

Izstādes ietvaros notiks starptautisks konkurss „Baltic Welder 2015”, kuru TIG metināšanas klasē rīko „Sanistal” sadarbībā ar „BT1”, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu, konsultācijas, kā arī konkursa balvas. Aicinām prasmīgākos metinātājus piedalīties metināšanas konkursā, lai apliecinātu savu amata prasmi.

„Sanistal” ir profesionālās tirdzniecības uzņēmums ar 22 gadu pieredzi Latvijā. Rīgā atrodas Austrumeiropas centrālais birojs, loģistikas centrs un darbojas vairākas filiāles: Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Kuldīgā, Daugavpilī un Valmierā. „Sanistal” piedāvā profesionālus un tirgus situācijai atbilstošus risinājumus, paaugstinot klientu konkurētspēju tirgū.

No 26. līdz 28. novembrim Ķīpsalā notiks lielākais metālapstrādes un mašīnbūves pasākums Baltijā – starptautiskā mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas, instrumentu un jauno tehnoloģiju izstāde „Tech Industry 2015”, kas vienkopus pulcēs pasaules iekārtu ražotāju milžus. Aicinām metālapstrādes uzņēmumus, pārtikas ražotājus, kokrūpniecības uzņēmumus un arī citus interesentus iepazīties ar plašo „Sanistal” industriālā departamenta piedāvājumu stendā A-3. Uz tikšanos izstādē „Tech Industry 2015”!

Ceturtdiena, 12 Novembris 2015 07:47

Mūsu biedrs -"Vangažu avots"

PSIA “Vangažu Avots” tika izveidots 1995. gada 4.  decembrī, pārveidojot Vangažu pilsētas pašvaldības uzņēmumu – bezpeļņas organizāciju “Vangažu Avots”. Uzņēmuma direktors līdz 2004. gada februārim bija Aldonis Lietavietis, bet no 2004. gada līdz 2007. gadam direktors bija Genādijs Saharčuks. No 2007. gada līdz 2015.gadam uzņēmumu vadīja Gundars Indriksons, savukārt, kopš 2015. gada februāra uzņēmumu vada Kārlis Spravņiks. Uzņēmuma 100% daļu īpašnieks ir Inčukalna novada dome.

 

PSIA „Vangažu Avots” ir uzņēmums, kurš Inčukalna novadā apsaimnieko ūdens un kanalizācijas maģistrālos tīklus, ūdens ieguves un apstrādes vietas, notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas un notekūdeņu attīrīšanas ietaises. Uzņēmuma pārraudzībā ir tādas apdzīvotas vietas, kā Vangaži, Inčukalns, Gauja, Kārļzemnieki, Indrāni, Stalšēni un Kalndzirnavas, kopā apkalpojot vairāk kā 8000 iedzīvotāju.

PSIA „Vangažu Avots” regulāri seko līdzi dzeramā ūdens kvalitātei novadā un sadarbībā ar  SIA „Vides Audits” veic dzeramā ūdens analīzes. Tā pat regulāri tiek veiktas notekūdeņu analīzes, lai nodrošinātu normatīviem aktiem atbilstošu notekūdeņu novadīšanu vidē.

PSIA „Vangažu Avots” darbinieki regulāri veic apsaimniekošanas teritorijā esošo apdzīvoto vietu  dzeramā ūdens tīklu skalošanu caur gala hidrantiem, kā arī veic teritoriju apsekošanu.

IMG 4847-687x1030 

Vangažu pilsētā un Gaujas ciemā ir uzstādītas jaunas ūdens sagatavošanas ietaises, kuru darbība balstās uz filtrācijas un aerācijas principu. Kad neattīrītais ūdens tiek aerēts dzelzs un mehāniskie piemaisījumi veido mazas nogulsnes, kuras iespējams filtrēt. Suspendētās vielas tiek filtrētas caur filtrējošo materiālu, antracīta smiltīm, kas ar dažādām frakcijām veido vairākus slāņus. Filtri automātiski tiek skaloti pēc noteikta intervāla, atkarībā no piesārņojuma un ūdens patēriņa. Pēc skalošanas filtri ir atkal gatavi ūdens attīrīšanai.

Pavisam nesen  uzņēmums ir pabeidzis "Ūdenssaimniecības attīstības 2. kārtas projektu Inčukalna novada Gaujas ciemā II". Projektā rekonstruēti kanalizācijas tīkli (2817 m t.sk. 21 m lietus kanalizācija), rekonstruētas 3 kanalizācijas sūkņu stacijas. Projekta rezultātā uzlabota notekūdeņu savākšanas kvalitāte un novērsta neattīrītu notekūdeņu noplūšanas iespējamība apkārtējā vidē, kā arī nodrošināta atbilstoša savākto notekūdeņu novadīšana uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā rezultātā 95% Gaujas ciema iedzīvotājiem nodrošināti normatīviem atbilstoši notekūdens apsaimniekošanas pakalpojumi. Projekta attiecināmās (faktiskās) izmaksas 350 538,16 EUR, t.sk. ERAF  finansējums 297 957,44 EUR.

Kopumā PSIA "Vangažu avots" ir realizējis sekojošus projektus

Ceturtdien, 5. novembrī SIA “Jūrmalas ūdens” tika parakstīts projekta “Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība III kārta” būvdarbu līguma “Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Ķemeros” pieņemšanas – nodošanas akts.

Kemeri nodosanaJU

 

Foto (no kreisās): FIDIC Inženieris Ojārs Sbitņevs, SIA “Monum” pārstāvis Māris Ozoliņš, SIA “Jūrmalas ūdens” Projektu ieviešanas vienības vadītājs Aivars Kamarūts, autoruzraugs Edgars Lankups, SIA “Jūrmalas ūdens” tehniskais direktors Guntis Klīve un būvinspektors Juris Upmalis.

 

 

Komisijas vadītājs Jūrmalas pilsētas būvvaldes būvinspektors Juris Upmalis, pateicās visiem projektā iesaistītajiem uzņēmumiem par ieguldīto un kvalitatīvi paveikto darbu un atzina, ka šis objekts, ir viens no sarežģītākajiem Jūrmalā. Uzsverot projekta nozīmi iedzīvotājiem J.Upmalis teica “Ja pirms vairākiem gadiem Ķemeros nekustamo īpašumu cenas bija zemākās, tad tagad tās aug un augs. Tas pierāda, ka cilvēki pozitīvi novērtē padarīto.” Viņš arī atzina, ka Jūrmalas pilsētas ieguldījums infrastruktūras attīstībā ir atzīmējams kā labs piemērs starp Latvijas pašvaldībām: “Novēlu visiem, lai arī turpmāk visi darbi virzās tikpat pozitīvi kā līdz šim!”

SIA “Jūrmalas ūdens” tehniskais direktors Guntis Klīve atzina, ka būvniecības darbi ir veikti kvalitatīvi un izteica cerību, ka, attīstot Ķemeru rajona infrastruktūru, šī vairs nebūs aizmirstībai nolemta Jūrmalas pilsētas daļa, bet gan plaukstošs kūrorts un iedzīvotājiem patīkama dzīvesvieta.

Pārrunājot projekta realizācijas aspektus, SIA “Jūrmalas ūdens” Projektu ieviešanas vienības vadītājs Aivars Kamarūts atzina, ka izvēloties būvniekus, SIA “Jūrmalas ūdens” kā būvdarbu pasūtītājs nav kļūdījies un izteica cerību, ka tikpat konstruktīva sadarbība ar būvniekiem turpināsies, strādājot arī citos Jūrmalas rajonos. Savukārt, autoruzraudzības SIA “Aqua-Brambis” pārstāvis Edgars Lankups piekrītot, ka darbi ir veikti kvalitatīvi, piebilda, ka izbūvētā sistēma kopumā noteikti kalpos vairāk kā 50 gadus.

Objekts izbūvēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu.

Ķemeros ir izbūvēti sekojoši būvdarbu apjomi:

  • ūdensvads 6 735,68 m;
  • kanalizācija 13 270,83 m;
  • spiedkanalizācija 326,56 m;
  • ūdensvada pieslēgumi – 1 042,67 m (171 gab.);
  • kanalizācijas pieslēgumi 2 639,24 m (429 gab.);
  • kanalizācijas sūkņu stacijas 3 gab.

Ģenerāluzņēmējs būvdarbu līguma izpildē bija SIA “Monum”, inženieruzraudzību veica SIA“Asmāra”, tehniskā projekta autors SIA “Aqua-Brambis”.

Jurmala KFlogo

Septembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbildīgā iestāde, veica pārbaudi SIA "Liepājas ūdens", lai pārliecinātos par projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4. kārta" ieviešanas gaitu.

VARAM investīciju uzraudzības departamenta darbinieki pārbaudīja, kā uzņēmumā tiek realizēta projekta vadība, pārraudzība, ar projektu saistīto dokumentu sagatavošana, to plūsma un uzglabāšana. Liela uzmanība pārbaudes laikā tika veltīta finanšu dokumentu pārbaudei, tai skaitā maksājumu pieprasījumu apritei, finanšu vadības organizācijai un atskaišu sistēmai.

Oktobrī SIA "Liepājas ūdens" saņēma VARAM ziņojumu par veikto pārbaudi un, kā liecina šai ziņojumā teiktais, pārbaudes laikā netika atklāti nekādi pārkāpumi minētā projekta un būvdarbu realizācijas gaitā.

Vides ministrijas pārstāvji izteica gandarījumu par projekta realizācijas grupas darbu un atzinīgi vērtēja projekta gaitu un veiktos būvdarbus.

Sarmīte Jēkabsone
atbildīgā par publicitāti Projektā,
63423417

 

 Liepajasudens

SIA "Liepājas ūdens" turpina realizēt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu "Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4. kārta". Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1,9 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 88,9 % jeb 1,7 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzekļi ir 11,1%, kas ir 0,2 miljoni eiro.

 

KF ES sauklis

 

 

PROJEKTU „ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LIEPĀJĀ, 4. KĀRTA" LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA.

FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJS ŠĪ PROJEKTA IETVAROS SIA „LIEPĀJAS ŪDENS"

PROJEKTA ADMINISTRATĪVĀS, FINANŠU UN TEHNISKĀS VADĪBAS UZRAUDZĪBU NODROŠINA LR VIDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.

2015. gada 29. oktobrī Liepājas pilsētas domes Attīstības komitejā un Finanšu komitejā deputāti konceptuāli atbalstīja SIA “Liepājas ūdens” plānoto projektu "Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 6. kārta".

                                       

Jau 2015. gada vasarā Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veica priekš atlasi un SIA “Liepājas ūdens” plānotais projekts tika novērtēts kā atbilstošs specifiskam atlases mērķim 5.3.1. “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” un tas var pretendēt uz Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. plānošanas perioda līdzfinansējumu.

Saskaņā ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma nosacījumiem, projektā atbalstāmās darbības ir tikai jaunu kanalizācijas cauruļvadu izbūve, lai palielinātu centralizētu kanalizācijas pakalpojumu pieejamību Liepājas pilsētā un veicinātu EK Padomes Direktīvas 91/271/EEK “Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu” ieviešanu.

Projekta darbu apjomā ir iekļauta jaunu kanalizācijas tīklu izbūve apmēram 9,5 kilometru garumā 27 pilsētas ielās, kurās šobrīd iedzīvotājiem nav iespējams izmantot centralizētus kanalizācijas pakalpojumus. Šoreiz kanalizācijas cauruļvadu izbūves darbi ir saistīti arī ar jaunu notekūdens pārsūknēšanas staciju izbūvi, lai notekūdeņus varētu pārsūknēt un novadīt esošajā sistēmā. Plānots, ka tiks izbūvētas 6 jaunas nelielas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas dažādas pilsētas vietās.

SIA "Liepājas ūdens" ir veicis finanšu aprēķinus, paredzot kopējo indikatīvo finansējumu projekta realizācijai 2,3 miljonu eiro apmērā. Būvdarbu izpilde plānota laika periodā no 2017. līdz 2020. gadam.

Tagad turpināsies nepieciešamo dokumentu izstrādes darbs, lai 2016. gadā projekts varētu tikt saskaņots Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tā turpmākai realizācijai.

 

Liepajasudens

 

 

Sarmīte Jēkabsone

atbildīgā par publicitāti Projektā

63423417

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Trešdiena, 28 Oktobris 2015 14:52

Ventspilī pabeigts ūdenssaimniecības projekts

Šī gada maijā tika uzsākts projekts „Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, V kārta”, kā ietvaros šogad piecos ielu posmos tika atjaunoti kanalizācijas kolektori, savukārt četros iekšpagalmos pārbūvēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli, kā arī labiekārtotas pagalmu teritorijas. Pašlaik darbi visos objektos noslēgušies un tiek gatavota izpilddokumentācija, lai objektus nodotu ekspluatācijā.

Pagājušā gada nogalē pašvaldības SIA „ŪDEKA” saņēma uzaicinājumu 2015. gadā realizēt jaunu Ūdenssaimniecības attīstības projekta kārtu, apgūstot vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda (2007. – 2013.) attiecīgās aktivitātes atlikušos finanšu līdzekļus. Operatīvas darbības rezultātā šī gada 13.maijā ŪDEKA parakstīja civiltiesisko līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par projekta uzsākšanu, kā arī noslēdza būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības līgumus.

Pirmie būvdarbi neilgi pēc līgumu parakstīšanas tika uzsākti Inženieru ielā, kur tika uzsākts darbs pie kanalizācijas kolektora atjaunošanas kopā vairāk kā 2 km garumā. Mazliet vēlāk darbs uzsākts arī iekšpagalmos.

Kopā projekta ietvaros darbi tika veikti deviņos objektos. Kanalizācijas kolektoru atjaunošanas darbi piecos ielu posmos – Inženieru ielā (Dzeņu – Latgales, Latgales – Brīvības), Saules ielā (Lielais prospekts - Pētera iela), Kuldīgas ielā (Lauku - Jūras), Ganību ielā (Jūras - Lielais prospekts)un Lielajā prospektā (Ganību – Liepājas), kur kopā kanalizācijas tīkli tika atjaunoti vairāk kā 3 km garumā. Vairāk kā 2 km minētie darbi veikti, izmantojot tā saucamo oderēšanas metodi, ar kuras palīdzību ielu nav nepieciešams uzrakt, tādējādi nav nepieciešams pilnībā slēgt transporta kustību un radīt neērtības gājējiem.

Savukārt četros iekšpagalmos - Embūtes 49, Ugāles 28 un Celtnieku 10, Celtnieku ielā 2A, Celtnieku ielā 6, P.Stradiņa ielā 7A un Lielajā prospektā 68A projekta ietvaros tika ne vien sakārtotas apakšzemes komunikācijas (atjaunoti 382 metri ūdensvada un 722 metri kanalizācijas tīkli), kas uzlabo pakalpojumu kvalitāti un mazina avāriju risku, bet, pateicoties pašvaldības nostājai un finansējumam, tika atjaunotas arī pagalmu brauktuves, stāvvietas un ietves, apgaismojums, sakārtotas zaļās zonas un veikti citi virszemes infrastruktūras labiekārtojumi.

Kā tika plānots un solīts iedzīvotājiem, oktobra beigās visos objektos būvdarbi ir noslēgušies un pašlaik tiek gatavota izpilddokumentācija, lai līdz 17. novembrim visus objektus nodotu ekspluatācijā.

 

Kopējais Ūdenssaimniecības attīstības projekta V kārtas finansējums: 2,4 milj. EUR, no kuriem 1,55 milj. EUR finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Visu četru iekšpagalmu labiekārtošana kompleksi ar pašvaldības atbalstu kopā izmaksāja vairāk kā 1 milj. EUR. Ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros veiktie darbi – 342 833 EUR apmērā, pašvaldības finansējums teritoriju labiekārtošanai 664 878 EUR.

 

Projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, V kārta” līdzfinansē Eiropas Savienība.

Finansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros ir pašvaldības SIA „ŪDEKA”.

Projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

 

 

Udeka KF

 

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

 

 

Ko iedzīvotāji saka par iepriekšējā ūdenssaimniecības attīstības projekta sniegtajām iespējām:

Pagājušajā gadā Ūdenssaimniecības attīstības projekta IV kārtas ietvaros ūdensvada un kanalizācijas tīkli tika izbūvēti pēdējos blīvāk apdzīvotajos rajonos, kur līdz šim iespējas pieslēgties centralizētajai sistēmai nebija – Krievlaukos un atsevišķās ielās Piejūras kempinga rajonā. Iedzīvotāji par to interesējās un rakstīja vēstules vairākus gadus, tādēļ pašvaldības SIA „ŪDEKA” meklēja iespējas šo iedzīvotāju vēlmi īstenot. Ar pieeju centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai 2014. gadā Krievlaukos nodrošinātas 62 mājsaimniecības. Iedzīvotāji arī izsaka pateicību par jaunajām iespējām un priecājas par ieguvumiem.

Vislielākās ērtības – kanalizācija

Kļavu ielas 12 mājas īpašnieki pie ūdensvada pieslēdzās pagājušā gada oktobra beigās un šīs ērtības bauda jau gadu. Ludmila Bardukova priecājas, ka pieslēgties izdevās pat ātrāk nekā tika solīts. Saimnieki jau bija nobažījušies, ka uz ziemu pieslēgties nepaspēs, taču viss noticis ļoti operatīvi un sapnis tikt pie centralizētajiem pakalpojumiem tika īstenots. Ludmila visvairāk ir gandarīta, ka varējuši likvidēt tās briesmīgās bedres, kurās uzkrājās kanalizācija. «Ierīkotā centralizētā kanalizācija – tās ir tik lielas ērtības, ka es pat nevaru to noraksturot,» saka saimniece.

Iepriekš ūdens mājsaimniecībai ņemts no dziļurbuma un tas bijis ar augstu dzelzs saturu. Tādēļ sadzīves tehnika ātri aizauga un nācās to bieži mainīt. Tas, protams, radīja liekus izdevumus. Tagad, pateicoties tīrajam ŪDEKAS krāna ūdenim sadzīves tehnika strādājot lieliski. Dziļurbuma ūdens arī nav bijis derīgs dzeršanai, tādēļ iepriekš ūdens pirkts – ģimene lietojusi Venden ūdeni.

«Nekad nedomājām, ka pie mums Krievlaukos ienāks tāds pakalpojums. Esam ļoti apmierināti. Esam pateicīgi domei un ŪDEKAI, kas par mūsu provinci ir tā parūpējušies,» saka Ludmila, priecājoties arī par skaisti uztaisīto ielu. Prieks gan pašiem, gan ciemiņiem.

 

Vairs nav nekādu rūpju

Zaķu ielā izbūvētajam ūdensvadam pērnā gada rudenī izdevās pieslēgties arī Vidusceļš 7 privātmājai, kas atrodas uz abu ielu stūra. Mājas iemītnieks Arvīds Māliņš stāsta, ka ūdensvadam pieslēgušies, tiklīdz tas bijis iespējams. Īsi pēc ielas rekonstrukcijas. Iepriekš mājsaimniecība ūdeni ņēma no savas akas. Ūdens jau nebija slikts, taču kaļķains gan. Dzeršanai to vajadzējis vārīt – nevārītu ūdeni lietot nav uzdrošinājušies. Protams, bija arī kanalizācijas bedre. «Tā jau ir aizbērta un nu ir miers, nekas vairs nav jātīra,» priecājas Māliņa kungs, kurš ar jauno pakalpojumu ir ļoti apmierināts. Neesot vairs jādomā, kur veļas ūdeni un citus sadzīves ūdeņus likt, arī bedre vairs nav ik pa laikam jāizsūc – nu vairs neesot nekādu rūpju. Arī lielas pūles un izdevumi saistībā ar pieslēgšanos ūdensvadam nebija, jo bijis jāizrok vien dažus metrus gara tranšeja, atminas saimnieks. «Mēs visa iela gaidījām to ūdensvadu. Mums dikti paveicies,» uzskata Arvīds.

Uz pilsētu pēc ūdens vairs nebūs jābrauc

Graudu ielas 6 mājas iedzīvotājs Mareks Pētersons ērtības, ko sniegs ūdensvada un kanalizācijas pieslēgums, varēs baudīt jau vistuvākajā laikā. Viņš tikai pagājušajā nedēļā par jauno pakalpojuma noslēdza līgumu ar pašvaldības SIA „ŪDEKA” un nu ar nepacietību gaida to brīdi, kad varēs to izmantot. Mareks atzīst, ka bija paredzēts pieslēgumu nokārtot agrāk, taču iecere nedaudz ieilga, taču nu beidzot šis brīdis būs sagaidīts.

Pagaidām ūdens ģimenei tiek ņemts no pagalma akas, kas ir visai slikts. Tādēļ dzeramo ūdeni nākas vest no pilsētas. Tiek turēta arī kanalizācijas bedre, kas tiklīdz būs pieslēgums, tiks aizrakta. «Tagad noteikti būs labāk un ērtāk. Saņemsim tīrāku ūdeni, nebūs tam pakaļ jāskrien uz pilsētu, nebūs jāizved kanalizācijas bedre,» ērtības uzskaita Mareks. Lai nokārtotu pieslēgumu, izdevumi bija nelieli – jāiegādājas caurule un pašam jāizrok tranšeja.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Pašvaldības SIA “ŪDEKA”

Sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Vītola

Tālr.: 636 61495

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Pagājušajā nedēļā pieņēma ekspluatācijā ūdensapgādes un kanalizācijas komunikāciju izbūves darbus Salmu ielā. Līdz ar to ir pabeigts arī līgums “Komunikāciju pārbūve Salmu ielā Liepājā, 4. kārta”, kas pavasarī tika noslēgts ar būvuzņēmēju AS “UPB”.

 

Saskaņā ar minēto līgumu ir veikta ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadu izbūve un pārbūve Salmu ielā posmā no Ganību līdz Pļavu ielai, Pļavu ielā posmā no Salmu ielas līdz Sudraba Edžus ielai un Sudraba Edžus ielā posmā no Pļavu līdz Bernātu ielai. Kopā ir izbūvēti 206 metri ūdensapgādes un 335 metri kanalizācijas cauruļvadu.

 

Pēc būvdarbu pabeigšanas ir krietni palielinājusies centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamība minētajās ielās. Tagad namu īpašniekiem ir iespēja pievienot savu māju komunikācijas jaunizbūvētajiem ielu cauruļvadiem, saņemt centralizētus un kvalitatīvus pakalpojumus.

Esam gandarīti par sadarbību ar AS “UPB” speciālistiem un novērtējam to profesionālo darbu izpildi. Tāpat pateicamies šī rajona iedzīvotājiem par izrādīto sapratni visu būvdarbu izpildes laikā.

Sarmīte Jēkabsone

atbildīgā par publicitāti Projektā,

63423417  

KF ES sauklis

 

 Liepajasudens

SIA "Liepājas ūdens" turpina realizēt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu "Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4. kārta". Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1,9 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 88,9 % jeb 1,7 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzekļi ir 11,1%, kas ir 0,2 miljoni eiro.

 

 

PROJEKTU „ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LIEPĀJĀ, 4. KĀRTA” LĪDZFINANSĒ EIROPAS

SAVIENĪBA.FInansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros SIA „LIEPĀJAS ŪDENSPROJEKTA

ADMINISTRATĪVās, FINANŠU UN TEHNISKās VADĪBas uzraudzību NODROŠINA lr viDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.

Līdz ar pagājušajā nedēļā ekspluatācijā pieņemtajiem objektiem vairākos Liepājas pilsētas rajonos, ir pabeigts arī būvdarbu līgums “Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Liepājā, 2015, 4. kārta”, kas pavasarī tika noslēgts ar būvuzņēmēju SIA “Grobiņas SPMK”

Līgums paredzēja veikt 2 km ūdensapgādes cauruļvadu un 2,2 km kanalizācijas cauruļvadu izbūves darbus. Būvdarbos izbūvēja jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadus Kungu, Kaļķu, Ķieģeļu un Ālandes ielās, Pļavu, Salmu un Bernātu ielas rajonā, Zāļu ielā, kā arī Ābeļu un Skuju ielas rajonā. Minētajās ielās ir izbūvētas kanalizācijas akas un ūdensvada aizbīdņi, kā arī ugunsdzēsības hidranti.

Esam gandarīti par sadarbību ar SIA “Grobiņas SPMK” speciālistiem un novērtējam to profesionālo darbu, ko būvnieki veica visai sarežģītos jau minētajos objektos. Pārsvarā visi minētie būvdarbi ir veikti privātmāju rajonos, kur centralizēti ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi līdz šim nebija pieejami. Tagad namu īpašniekiem ir iespēja pievienot savu māju komunikācijas jaunizbūvētajiem ielu cauruļvadiem.

Kā jebkuri būvdarbi, arī šie apakšzemes komunikāciju izbūves darbi, sagādāja iedzīvotājiem neērtības, dažās vietās pat visas vasaras garumā. Arī darbi bija sarežģīti, dažviet kanalizācijas cauruļvadi bija jāiegulda četru metru dziļumā. Taču tagad, pēc būvdarbu pabeigšanas, visi varam būt gandarīti, paveikto darbu apjoms ir liels, pilsētai un iedzīvotājiem nozīmīgs.

Sarmīte Jēkabsone

atbildīgā par publicitāti Projektā,

63423417  

 

 Liepajasudens

SIA "Liepājas ūdens’" turpina realizēt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu "Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4. kārta". Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1,9 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 88,9 % jeb 1,7 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzekļi ir 11,1%, kas ir 0,2 miljoni eiro.

 

KF ES sauklis

 

PROJEKTU „ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA LIEPĀJĀ, 4. KĀRTA” LĪDZFINANSĒ EIROPAS

SAVIENĪBA.FInansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros SIA „LIEPĀJAS ŪDENSPROJEKTA

ADMINISTRATĪVās, FINANŠU UN TEHNISKās VADĪBas uzraudzību NODROŠINA lr viDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA.